pie tā paša pakavējoties:
ap pusmūžu tonētās brilles (tipa gaismjūtīgās) sāk izskatīties šaušalīgi. līdz tam liekas prikolīgi, ka jāgaida brīdis, kad kādam varēs ieskatīties acīs. pēc tam jau viņās skatīties tāpat vairs negribas, intriga zudusi, un drīzāk liekas, ka tās vecās tantes izmanto savu vairogu, vēro, gaida, kad tu pakritīsi, lai var tā bez liekām ceremonijām noslānīt tevi ar kerzām - un ja varētu ieskatīties VIŅU acīs, tur tāpat nekāda žēluma nebūtu.