vēl šito jau esmu teicis, bet ne cibai - man ir bijuši krāsoti mati, tajā vecajā senatnē, kad man vēl bija mati, apmēram divas nedēļas, protams, melni, ar vienreizējo (nevis lielisko, bet nenoturīgo, pārejošo, ef-e-mē-ro) krāsu. klausījos 30 seconds to mars un biju emo tajā self-indulgent neciešamajā manierē, 15 gados visi grib izskatīties garlaikoti, un tajā netīšām iespīd zen, jo ir jau arī viņi garlaicīgi, bet nu slapjais atlikums bija, ka es braucu mājās ar riteni un sākās milzīga lietusgāze un mani super taukainie mati cirtās apkampa manus vaigus, krāsa iztecēja un es izskatījos pēc zebras vai vismaz zebroīda jo nav jau tā āda man baigi balta.

aha vēl kā var noprast lasu k. g. jungu un visu laiku ar viņu šittalkoju, tīri fun, bet man jau pašam nāk žāvas par to: "nevar izstāstīt, jāpieredz", es ceru, ka, ja sanāks ar kādu parunāt par jungu, es pateikšu tikai to un aizvēršos, bet īstenībā nē visdrīzāk pālī kādam mēģināšu iestāstīt, kāpēc tas nav crackpot utt, nē nu forši jau ka tā degsmīte nav pazudusi, bet kāpēc nav pazudusi nav ne jausmas, desire, desire, you torturer, you cruel little godlet, charioteer of my days!

edit: "desire" šeit nav ņemams nopietni