gan jau par šo ir grāmatas, bet pasaule tik ļoti ātri virzās uz sarežģītāku, ka drīz mums vajadzēs krietni lielākas galvas

un es gribētu redzēt metaforu - nu, vai vismaz kādu desmitās pakāpes metaforu - tam, kas beigās no cilvēces radīsies, jo tajā noteikti būs arī sākuma atblāzma

šo rakstot, atcerējos divas lietas, kas man jāizdara un kuras es būšu aizmirsis, kad nospiedīšu pogu cibot. patiesībā nē, tās uzpeld manā apziņas zupā, palaikam tās aizmirstu un atkal atceros, nesen esmu iemācījies arī izliet