vismīļākie ir stāsti par nelaimīgu mīlu, tādu tīri fantāziju pasaulē un galvenais - dumji traģisku. biju tuvu asarām, tulkojot orfeju un eiridīki no metamorfozēm, bet tagad jaukie UK cilvēki parādīja albi, kas ir tieši par to pārīti, bet vēl ar piepītu persefones un aīda stāstiņu un, protams, sociālkritisku, oriģinālu piesitienu.

izpilda anais mitchell, sauc hadestown. tur pat ņekijs bonaivers, kuru neciešu ne acu galā, bet nevaru neko padarīt, viņš lielisks. esmu svinīgi nolēmis neklausīties biežāk nekā reizi pāris nedēļās. lai apnīk lēnām un neatmiekšķē dvēsli tā, ka nevar pastaigāt.