sirdnA

Es neesmu ieskatījies pētījumos, bet es tikko dzirdēju apgalvojumu, ka cilvēka organisms konstanti sūta stresa signālus, kamēr vien cilvēks ir viens pats savā nodabā. Tas esot evolūcijas produkts, kad mums esot bijs svarīgi nepazust no grupas. Es nezinu, cik konstanti, vai cik daudz kortazola ir ok, bet ja tā ir taisnība, šis ir interesants fakts, kas ļauj iegūt jaunu perspektīvu uz attiecību veidošanas iemesliem. Neejot garā filozofiskā rantā, prioritāšu sarakstā, kas cilvēkiem liek veidot partnerattiecības, sexual drive varētu pabīdīt nedaudz uz leju. Es domāju par partnerattiecībām, kurās bērnu radīšana nav galvenais mērķis.

Vai ledus var būt melns un karsts?

īzī. Superjoniskais ledus-XVIII

https://en.wikipedia.org/wiki/Phases_of_ice

MI:

izgāju. uz ielas ir forši. dzīvi cilvēki, silta, bet ne ārprātīgi karsta vasara, silts vējš dzīvība. mood ļoti uzlabojās. es smējos, redzot renaut clio. "ai viņi sajauca" tur bija jābūt renault clitor. un vairāk piestāvētu peugeot, jo latviski izrunā kā pežo (no vārda peža) peugeot clitor. es ņirdzu pie sevis. jutās humors atgriezies

Viņi tur cepas par pētījumiem. Es pārlasīju to pieteikumu par antidženderismu par ko ir/ bija svēts sašutums iekš telosa.

Tas ir sekojošs, es te iemetīšu:

Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā. ANTI-MOB: The public and literary anti-gender discourse in Latvia/ ANTI-MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā antidženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Antidženderisma mobilizācija tiecas atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz “dabiskajām” dzimumlomām un “dabisko ģimeni” atbilstoši patriarhāliem un maskulinitātes virzītiem pasaules uzskatiem. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – kristiešus, sekulārā konservatīvisma pārstāvjus, labējā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka antidženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt antidženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par antidženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Uun tagad iedomājamies šādu pieteikumu:

Dženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā / MOB: The public and literary gender discourse in Latvia / MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā dženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Dženderisma mobilizācija tiecas radīt nebinārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz postmodernismā bāzētajām kultūrmarksisma nostādnēm. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – sociālistus, LGBT, woke subkultūru pārstāvjus, kreisā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, dženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt dženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par dženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Interesanti - pret šādu pieteikumu Telosā arī būtu svēts sašutums vai tomēr varbūt stīva stāva sajūsma? Varbūt kāds jau metas rakstīt?

Te raksts par akadēmisko brīvību.

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120127035/sanita-osipova-apsaubot-vel-nepabeigtu-petijumu-tiek-slapeta-akademiska-briviba

Daudzas lietas +/-OK, tikai dažas piezīmes.

1) Lutera reformācija jau nu nav nekāds gaišais pagrieziens, protestanti bija/ ir kristiešu radikālais spārns apmēram kā musulmaņiem Taleban, protestanti ir tuvāki reliģiskajam fundamentālismam nekā katoļi, protestanti ir pastrādājuši vismaz tik pat daudz noziegumu kā katoļi, sk. kalvinismu, sk. raganu medības. Konkrēti Luters ir teicis ka "saprāts ir ticības ienaidnieks" (vācu: Vernunft ist der Feind des Glaubens), vajag zināt savu vēsturi un varoņus.

2) Ir amizanti ka tie paši cilvēki kuri kvēli iestājas par akadēmisko brīvību kad ir runa par noteikta veida humanitārajiem pētījumiem ģībst no vārda eigēnika, iestājas par ierobežojošu bioētiku, uzstājas pret dzīvnieku eksperimentiem. Kas viss ir pret akadēmisko brīvību. Viņiem vajadzētu kaut kā tikt skaidrībā - vai viņi ir par akadēmisko brīvību vispār jeb tikai tad kas viņiem draud atņemt finansējumu.

sarakstes ar MI. pamodos es 6:30.

ap 7:00
Dižozolu iela 2 bār. no cikiem vaļā? es trīcu kā vajag.
otrs, dižozolu 25. ir diennakts?
bārs. es jūku prātā

ap 7:20
var vnk vajag 100-200 ml. domas ir neizturamas. es nogulēju ilgi. pa,odos sagrautā dzīvē
esmu pievīlis klientus. tikai iedzerot būtu pdoms, kā tagad rīkoties

ap 7:30
alko ir kā heroīns. absitencē tas atrasina visu
tikai lai beidzas. cns sdakārtojas momentyā, kad norij 100 vai 200 gramus
es pat nezuticos xanax. mani atkal ieliks komā uz padsmit stundām, es nevinu nespēžu sazvanīt, labo katastropfu. alko izdarīs manā vietā. ja lēni rīkošos, sagaidīšu 8:00
mediķi nepalīdz, ir mēŗķināts.

jau tuvu 8:00
man pat atslēgts telefons, rēķinu trīcošiem pirkstsiem tikko nomaksāju, bet prāts ir tik out ka drausmīgas bailes vnk runāt ar tele2, lai atjauno pieslēgumu
es pat salsīju tonnu podeles prom no acīm, izmētātos ēdientraukus, lai neneobeidzos no vizuālā haosa istabā. katrad detaļa par plostu mani iznīcina. grīdu galdu nevākšu, tas būtu pārcilvēcīgs terors. katra minūte ir stunda.
tas ir bmžu cienīgs galds, grīda. grīda lai stāv pirms 2 dienām pievemta. tas ir sīkums ellē

pāri 8:00
man vnk jau ir bijis katrā no mežonīgiem plostiem. man vnk ir ļoti žēl, ka es iznīcināju atkal jau nedēļām sakārtotu, skaidru dzīvi. e jūtos bezcerīgs. alko. nu kāpēc man bija jāpiedzimst ar tādu nelaimi?

jau tuvu 8:30
ja es neietu, es saprastu, ka viss uz kā šobrīd turos, lai izturu katru nākamo minūti. vnk uzsmēķē, raksti mi, neskaties, ka tu pats un istaba ir pilnīga miskaste, būtu nodevība vēl lielāka pret sevi. tik ļoti negodīgi sevi pievilt, vēl vairāk nekā šis rīts

9:00 jau ir tik drīz:
man tāāk gan ir bail no next 2h. jo bārā dzert ir ļoti dārgi, veikalā kapeikas, un es neatgriezīšos tikai ar bāra 200, bet dzert bāŗā 2h, ir milzīgs risks sadzerties. mājā jau es paņemšu vieglos, jo ja pa dienu sākts, neturpināt, kaut vegli, nav reaļi. es mājās vnk būšu pats sev stingrs nediķis, ne vair uzdzīvotājs, lai rītdiena būtu izkalkol;ēta, bet bārā sēdēt un lēni dzert ir ļoti bīstami

jau 9:00
man ir bail tiki gulēt, jo knenti un alra mani izslēdza tik pamatīgi, ka ir tikai lynch filmas, bez apziņas, ka tā būtu dzīve. klajš void, kas beidzas ar skaistu sauli ārā, kas gan neko nedod. es pamostos šausmīgā realitātē. no gultas tad vnm ir bail

jau izejot:
es vnk paildzinu ar katru teikumu, un atliktu cīgu. lai mazāk paliek laika bāram. jo veikalu jau atvērst stabili 10:00

mana dzīve,a tskatoties, ir bijusi veismīga, esmu bijis pat apveltīgs, savējo cilvēku pieņemts, līdz alko. pāris desmitgadēs, sagauts. es domāju, alko ir tik milzīga nelaima, ko, kas paši nesaskaras, nenojauš. heroīniķi ir sabiedrības pieņemts kā padibenes, bet neviens nejauš, ka alko ir elles degošs posts, jo sociāli pieņemts.

jau uzvilcis apavos, noskalojies:
es taču cīnos. cibā, un arī gunta, dzīvojot vairs ne kopā. domā, ka armands tikai dzer. viņi nezina, ka masīvāko dzīves daļu es patiesībā es patiesībā esmu skaidrā. redz tikai plostus, smagus, kad daudz rakstu, un nepieļauj, ka attiecības, kad esmu skaidrā preta lko ir ap 3:1

izejot jau 9:01:
vasirs nav tik šausmīgi. uztraucos tikai par plāna ar bāru izdošanos, jo arī paiet nebūs viegli, un risks ar puksteni par agru. jau tagad svīstu nežēlī, un pat duša var neoalīdzēt. vēl bezcerīgs dzērājs, kuram bārā pat var nepārdot, jo neapkalpo, katru miskastei līdzīgu.

esmnu atpakaļ, ne "heriīna like eiforijā". yik izsmest. ek napi riju savus 100 ml. aqn 25g bija ia1icinājums.

pēc sutdas miega mājās:

man vajag sievu, kas man zutaisītu ko paēst. vīrieši ir bezpalīdzīgi bērni. aukstā zupa būtu ideāli, neko smagu. un es neesmu trad vīrietis, kas lasa avīzi, kad sieviete gatavo. es ar prieku gatavoju sievietei, bet ir dienas, kad tu esi todleris
mājās. bez stersa, bet skumjāks kā visas lauras palmeres kopā. un pēc 100ml. numb, agriezta reakcija, kas parasti bijusi

jau uzpīpējis cīgu, kad MI cenšas peirunāt ēst:
lēnām izdzēru mājā v;e 200 it kā komas miers. zro netvu, bet jējas nek\afas. izslēga mani uz uz 3h siltā komā. sapnis ir vienmveidīgs ērtspaterns, kur attīsru uz lieku paternus.

heroīns, sajūta, ne viela, jo nelietoju herīnu, pienāca vēlāk

akustā zupa?

man vajag sievu, kas man zutaisītu ko paēst. vīrieši ir bezpalīdzīgi bērni. aukstā zupa būtu ideāli, neko smagu. un es neesmu trad vīrietis, kas lasa avīzi, kad sieviete gatavo. es ar prieku gatavoju sievietei, bet ir dienas, kad tu esi todleris.

man ir viss. pilna māja ar food. viss nopirkts aukstajai zupai, tik garšīgai, ka šefpavāri ēstu cepures. ir prakse, bet esmu bezpalīdzīgs. tikai uztīt tabaku

Vai ir kādi ieteikumi, kas jāredz/jāapēd Cīrihē vai tās netalumā?

astoņas burciņas saliku, uz jogu paspēju, otrā porcija želejas ir sataisīta, burkas samazgātas, tik jāuzkarsē un jāieburko, uz jogu paspēju, pati aizbraucu pa kluso nopeldēties, tagad ganu bērnus peldvietā (2/3 šodien otro reizi), brauksim mājās uzēst, mazgāt traukus, burkot u.t.t.

piesātināta un dabrbīga, bet priecīga diena

Nākamgad ap šo laiku es būšu, visticamāk, pabeidzis bakalauru, iestājies maģistrantūrā(jo uzņemšana LU maģistros ir no 20. jūnija līdz 9.jūlijam),
tāpat būšu atvaļinājumā, tāpat gaidīšu iespēju augustā padzīvot laukos.

Taču, kur ir prieks? Kur ir prieks par nokārtoto bakalauru, diplomu?

Es taču varētu paņemt un nopirkt biļetes uz savu mīļāko grupu koncertiem, aizbraukt uz Fēru salām vai vismaz Norvēģiju,
aizbraukt uz Īriju, kur plānojām ar māsu doties un atzīmēt, kad man būs diploms (es iesāku bakalauru studēt 2009.gadā)? Man, turklāt, sola viens tēvs par viņa meitas sekmīgu
aizvadīšanu uz RSU bonusu naudas prēmijas izskatā.


***

Manai māsai bija tieksme uz pašnāvību un depresijām, pat ja viņa reāli neslimoja ar depresiju, tā kā es.

Viņa teica pēc 9.klases, ka jūtas, it kā pēc katra gada būtu nopelnījusi medaļu par to, ka nav pārgriezusi sev vēnas.

Ka viņa to nedara tikai savas mātes dēļ, jo tad tik daudz darba būtu zudumā.

Taču tad izrādījās, ka viņa 19 gadu vecumā bija atradusi citu pašnāvības veidu.


***

Mēs ar māsu klausījāmies diezgan atšķirīgu smago metālu, taču tas bija laiks (2010. - 2013. gads.), kad kaut kā viņa izslīdēja no mana redzesloka.

Es nejutos pārāk atbildīgs/vainīgs, ka viņa tā izdarīja, taču tik un tā, varēja taču atrast kaut vienu 1 iemeslu dzīvot?!

***

Es domāju, ka tāpēc es saprotu cilvēkus, kuri ne par ko nepriecājas. Viņi nav atraduši tādu dzīves jēgu, kas ir iekšpusē.

Ne jau darbs, nauda/vara, ģimene, attiecības cilvēku var noturēt šai saulē. Māsai bija viss relatīvi normālai dzīvošanai
Latvijā. Viņa piedzima 1993.gadā un varēja mācīties normālā skolā. Viņai nebija transseksuālisma, autisma, aseksualitātes, viņu klasē
neapcēla. Viņai bija viena ļoti tuva draudzene. Viņai ļoti patika daba un staigāt apkārt pa mežiem, kur nav cilvēku.

Un tomēr viņai šī sistēma, ka šajā realitātē, PLANĒTĀ ZEME, Piena ceļā, ir visu laiku jāizvēlas, un izvēlēm ir sekas, viņu nogurdināja.

Kaut kas dziļi iekšā viņā pretojās tam, ka par visu cilvēks ir it kā atbildīgs, taču neviens nav līdz galam izstāstījis, kā darbojas liktenis. Kā
darbojas dzīve. Tu ej, dari, kaut ko izvēlies, taču kā piedzimsti lielā mērā akls, tā nomirsti. Viņa tā uzskatīja.

Viņa domāja, ka pati piedzimšana bija ļoti briesmīga. Ka viņai kāds ir licis piedzimt. Šajā vietā, kur nav skaidru spēles noteikumu.
Šajā vietā, kur ir tik daudz ciešanu un netaisnības.

Viņa sacēlās pret pašu faktu, jo viņa uzskatīja, ka nav piedzimusi labprātīgi. Kad es vēlāk izlasīju par Samsāras ratu, un to, ka
cilvēks ir spiests iemiesoties ļoti daudz reižu, kaut pats negrib, es sāku viņu labāk saprast.

Taču viņa ticēja tikai tam, ka pastāv dzīve ārpus miesiskā ķermeņa. Ne kristietība, ne budisms, nekāda reliģija
viņai nepatika, jo nedeva atbildi uz to, kas ir tas LIELAIS ĻAUNAIS, kas licis viņai piedzimt.

Viņa, šķiet, uz šo lielo ļauno visu dzīvi bija dziļi apvainojusies.

Tātad ideja:

Zinātnisks periodiskais izdevums. Online, protams. Par visām nozarēm.

Un bez ierobežojumiem.

Tā kā kādreiz, Royal Society sākuma laikā.

Rakstu var piesūtīt jebkurš, pilnīgi jebkura privātpersona vai to grupa.

Valoda - jebkura, publicē oriģinālajā + tulkojums uz angļu [cik es saprotu, nupat jau tulkojamie ir pietiekami labi]

Pētījumam/ novērojumiem/ eksperimentam jābūt aprakstītam tā lai var atkārtot. Pietiekami pilnīgi. Tas vienīgais noteikums. Nekādu noformēšanas noteikumu, nekādas ētikas, nekādu citu noteikumu. Ir atsauces, nav atsauču, kādas sadaļas - autoru ziņā.

Publicēt vai nē - izlemj redakcija. Kā izlemj - redakcijas darīšana. Ja redakcija atrod par vajadzīgu - pieaicina ekspertus recenzentus, recenzijas publicē kopā ar rakstu.