Vakar aplūkoju Latvijas karoglentēm izpušķojušamos jauniešus un atminējos, pareizi, rīt tak patriotisms ies vaļā! Jaunieši par manu piezīmi smējās gaiši un sirsnīgi, nevis tā, kā es to biju domājis. Likās, ka viņiem tas patriotisms ir katru dienu. Es apkaunējos un no jauna sāku ilgoties uzsākt jaunu, skaistu dzīvi, pārdzimstot par zebieksti.
Manam optimismam nav gala un malas, tāpēc es cieši ticu, ka būšu tā zebiekste ar tīro kažociņu, pilno punci ar organiski audzētām vistām un labu asinsspiedienu.