Mon, Feb. 27th, 2012, 11:03 am

Ir tādi ēdieni, kuriem līdzi vajadzīga instrukcija - a no kura gala tagad šito ēst? Vismaz man tādu instrukciju vajag, es esmu bremze. Varu uzrādīt robu galvaskausā, kurš, imho, ir atbildīgs par manu uztveres gausumu.

Ēdieni, tātad.

Reiz kādā Maskavas ēstuvē pasūtināju sīpolzupu. Zupa bija karsta, garda un apsvilināto mēli atceros vēl tagad. Bet. Ēdiena konfigurācija mani iedzina katatonijā un krēslainā apziņas stāvoklī. Dota zupas bļodiņa. OK. Iekšā zupa. OK. Zupā peld plaukstas lieluma siermaize, kura ļoti precīzi nosedz bļodu. Nemaz ne OK. No instrumentiem mums ir karote un īkšķis, kas salokāms pretēji plaukstai, viss. Lai piekļūtu zupai, ir jāizņem siermaize, kura, es teikšu, ir krietni bieza un plunčājas pa bļodu, izbaudot dzīvi tās pilnībā. Un, ja es to izņemtu, kur man likt to slapjo pļecku, uz galda, vai? Uz pusēm es arī to nevaru pārkniebt, tas izstrādājums ir biezs, bļoda pilna un es notašķīšu visu apkaimi, savas nātnās ūzas un novalkāto un salāpīto, toties tīro goda kreklu. Pajautāt, šozaha, vatzehell un kā jūs man šito iesakāt ēst, sieviešu kārtas suņu atvases, man ienāk prātā tikai pēc kādām dažām dienām. Kā es to zupu apēdu - neatceros.

Dzīves pieredze numur divi mani sita vakar, kad patēriņa kultūras templī Spicē tika iepirkas Cinnabon bulciņas iemēģināšanai. Gūgle saka, ka tās ir aplam slavenas bulciņas. Tās ir smagas, treknas, saldas un ķepīgas, tas ir, vienkārši burvīgas un atbilst ambrozijas parametriem. Bet.

Kā tās paredzēts ēst? Ņemt, es atvainojos, rokā? Ha, ka tik ne arī. Es pie tām bulkām pieķēros mājās, kontrolētos apstākļos un drošībā. Uzdūru bulciņu uz dakšiņas un ļoti uzmanīgi, turēdamies kādu metru nostāk, nokodu gabaliņu. Momentā rokas līdz elkoņiem bija ar to slaveno siera un pampelmūžu mērci, bārda saķepusi. Un tas vēl ir mājās, kur sienas sargā, jumts dod padomus un grīda uzmundrina. Kā cilvēki to dara pašā Cinnabon kafūzī, kur tu ne dušā ieiesi, ne kā?


Dzīve ir ļoti sarežģīta un grūta.

Mon, Feb. 27th, 2012, 11:57 am
[info]bozena

Pie dekoratīviem vai tikai mājās un dziļā vientulībā šmakstināmiem ēdieniem jāpieskaita arī spageti ar visu veidu mērcēm.
Tos ēdot cilvēks nevilšus zaudē kaut ko no savas cienības, vai tieši otrādi - kļūst pārmēru nopietns, tinot to sodību ap dakšu. Administrācija neiesaka izvēlēties vakariņām pirmajam randiņam. Viss, ko jūs no tā atcerēsieties, būs cīņa ar spageti.
Gribētu pieminēt arī kebabu. Reiz ejot uz kaut kādu nopietnu pasākumu, tik ļoti gribējās ēst, ka nopirku vienu visnotaļ garšīgo Donnerkebabu, kuri tolaik slaistījās būsiņā Teikas pieturā, un mēģināju to apēst stāvot uz ielas. To kebabu jums, mīļā draudze, ieliek taisni vai rokās. No rokām to šķir nieka salvetīte. Tā es tur stāvēju savā ļoti piekājīgajā melnajā kleitā un centos neuzliet uz pupiem mērci un neaizmest aiz krūštura kāpostus.

Mon, Feb. 27th, 2012, 12:03 pm
[info]sirdna

Pirmajos randiņos jāņem alus un ķiplokmaizes.

Mon, Feb. 27th, 2012, 12:33 pm
[info]biezpientaure

To jau es sen teicu - mūsu cilvēki nemāk ēst uz ielas, nav tas mūsu kultūrā. Bet nekas, tas laika jautājums, pavei, Eiropa jau iemācījusies ēst uz ielas, un drīz paši sāks celt minaretus.

Mon, Feb. 27th, 2012, 12:45 pm
[info]optimiste

Jā, jā. Un dzīvos ar' uz ielas..........

Mon, Feb. 27th, 2012, 01:24 pm
[info]biezpientaure

nezinu, kā patiesībā, bet šķiet, ka tendences iezīmējas.

Mon, Feb. 27th, 2012, 01:31 pm
[info]sirdna

kaut kā nebija norādīts...simtiem tūkstošu vāciešu paliks bez elektrības, vai attiecīgs skaits klientu Vācijā (piemēram, turku vai Ostlandes iebraucēju apdzīvotas barakas?)

Mon, Feb. 27th, 2012, 12:46 pm
[info]bozena

Pareiz ir. Nav ko te ēst pie baltiem galdautiem un svečturiem kā kādiem buržujiem!
Kā sacīts dziesmā:
Ei, buržuj, daj papirosočku.
U tjebja štani v polosočku!

Mon, Feb. 27th, 2012, 01:33 pm
[info]sirdna

Kā teica nemirstīgais latviešu klasiķis A.Skailis - paklāt uz kaļķu mucas avīzi, šādus tādus dzeramos, šādus tādus aizkožamos - un lūgtum, dārgā pieņemšanas komisija!