Sekss ir brīnišķīgs, seksualitāte atgrūž. Kad sekss kļūst mentāls, kad tas ienāk jūsu smadzenēs, tas top par seksualitāti. Tad jūs domājat par seksu, fantazējat par to. Jo vairāk jūs domājat un fantazējat par seksu, jo lielākās nepatikšanās jūs nokļūstat. Šī problēma piemīt Rietumiem: tie pārāk daudz ir fantazējuši par seksu. Rietumi kļuvuši seksuāli caur fantāziju. Austrumi kļuva seksuāli caur nomāktību. Abi kļuva seksuāli un abi pazaudēja dabisko spēju baudīt seksu. Abi kļuva patoloģiski dažādi. Rietumi kļuva patoloģiski, uzskatot, ka sekss ir dzīves galīgais mērķis. Austrumi kļuva patoloģiski uzskatot, ka sekss ir pēdējā barjera starp cilvēku un Dievu. Sekss nav ne viens ne otrs. Tas ir vienkārša parādība, tāda kā bads un slāpes.
Rietumi radīja sev problēmu: vīrietim jāapmierina sieviete, bet sievietei jāapmierina vīrietis. Tagad abi ir satraukti. Un tā: vīrietis cenšas saprast, vai viņš ir apmierinājis sievieti. Ja viņa nav apmierināta, kaut kas vīrietim sāk pietrūkt - viņš vairs nav vīrietis pilnībā. Un kad jūs sajūtat, ka neesat vairs īsti vīrietis, jūs dodaties nepareizajā virzienā - arvien vairāk un vairāk grūtību radīsies jūsu ceļā. Jūs sāksiet baidīties, jūs pazaudēsiet uzticību. Bet sieviete turpina censties saprast, vai viņa apmieirnāja vīrieti. Ja viņa jūt, ka vīrietis nav apmierināts, ka nesasniedz to ekstāzi, kas tagad tiek sludināta visā pasaulē, viņa jūt, ka viņā kaut kas zūd. Tagad abi kļūst nemierīgi, un brīnišķīgais mīlas akts izvirst.