Mīlestība nemainās. Mainās vīrieši!
..izlasīju vienu grāmatiņu. .un nācās nedaudz padomāt... Tiešām! iespējams ka sievietes vairāk saista vīrieši, kuriem ir kads vērā ņemams mērķis dzīvē un viņas ir ar mieru veltīt un pakārtot savu dzīvi, lai būtu klāt vīram ceļā uz Viņa mērķa sasniegšanu. .... Bet ja nu vīrs pēkšņi izdomā, ka viņš labprātāk vēlētos kādā nebūt veidā atbalstīt savas sievas mērķus [kuru varbūt pat nemaz nav!?], un darīt visu lai viņa gūtu panākumus, tad sieva saka: "Pie velna, man tāds vīrs nav vajadzīgs! Man vajag "kārtīgu vīru" ..pirmās formulas pilotu, rokzvaigzni vai kuģa kapteini... kādu ko visu mūžu apbrīnot ... nevis tādū vīrieti kas man taisa ēst, aklē bērnu kamēr strādāju vai vienkāršu plānā galdiņa urbēju/offisa ņunņu...

Grāmatās tas bija tā ...ka priesteris, kuram bija dziedinošas spējas, tā vietā lai braukātu pa pasauli pa garīgajiem semināriem, izdomāja atteikties no savām spējām un izlēma dzīvot dīku dzīvi kopā ar mīļoto kauktādā tur kalnu mājiņā. Bet mīļotā tā vietā lai priecātos ... apskaitās un pameta šo un centās padarīt sev galu.. Bēdīgi ne? Bet beigās jau laikam viss bija labi.

Bet savukārt nesen skatījos vienu franču filmu.. kur storrijs bija tāds ka ..mazs puisēns Lui, kura māte strādāja bordelī, jau mazs būdams paziņoja ka visu savu mūžu rūpēsies par sievieti. Un tā nu viņš arī visu laiku rūpējās par šīm "pērkamajām sievietēm" ... strādāja virtuvē, mazgāja veļu, spodrināja kurpītes un gādāja lai visas justos labi un varētu darīt savu "darbu" ;) ....un jā.. visas par viņu jūsmoja un mīlēja viņu... un vēlāk pat nostāstus stāstīja....