zini, es daudzreiz lasot kādu grāmatu, nemaz nelasu to ar prātu... es nedomāju to lielo domu nu-kāda-gan-ir-morāle, bet drīzāk izbaudu satura formu.
turklāt es bieži vien negribu neko definēt un teikt- tas nozīmē to, un ne to...

manu pasauli pavisam noteikti ir izmainījuši daudzi mākslas darbi. esmu sapratusi, ka sāpes var transformēt un paslēpt tajā, ko sauc par mākslu...