es senāk rakstīju tādas īstas dienasgrāmatas, bet tagad... kaut kad pavisam nesen ierakstīju kaut ko un izlasīju tur iepriekš uzrakstīto - vienkārši apraudājos, jo kļuva sevis tik neizmērojami žēl. elementāri, tā vietā, lai pierakstītu ļoti ļoti priecīgos brīžus, mēs vienkārši priecājamies, bet tad, kad ir skumīgi un nekā cita nav ko darīt kā skumt, tad tas noteikti jāpieraksta, bļin.