....redz kur muzikanti...redz kur muzikanti speelee ....Tavu dziiii-ii-vi...
..esmu nonaacis pie apskaidriibas ..ka tomeer nekas nenotiek taa pat vien...
..viss savaa starpa..tomeer..ir neredzam saiteem saistiits...


..kaut vai dazhas shodienas ..saitiites....
[apgrieztaa seciibaa]

~ ~ ~
..nupat atnaacu maajaas... sagribeejaas paklausiities kautko latvisku... atceros ...shodien kaartodams disku kaudzi maniiju vienu latvieshu cd... ...atrdam uzliekam... un skan...

"es redzu naak viiri peleekos vadmalas svaarkus ir 1873 gads ..dimd Riiga un pirmie dziedaashanas sveetki ir saakushies...."Man staastiija Daugavinj kaa liktenis viidamaas..dziesma savus sveetkus svin... ""
Raimonds Pauls "Manai dzimtenei"

~ ~ ~
...pailgi noseedeeju Doma laukumaa...klausoties puuteejus... saaka saapeet galva (ne no muuzikas ;) ..bet noleemu sagaidiit un noklausiities...kad solo tiks dots ("mūsējiem") ...Siguldas pagasta pūtēju orķestrim ar diriģentu Gintu Kalniņu priekshgalaa... sagaidiijaam... un......debesiis paraadaas VARAVIIKSNE... tik fantastisks skats.... (ak jel ...mans liidznepanjemtais fotoaparaats..) ... skats kaa glezna...akkk.. un zilajaas debesiis veel graciozi lidinaas kaija... aizraujoshaa muuzika (arii taa kas subj.).... ak ja vien to vareetu aprakstiit...
....un liidz ar dirigjentu mainju ...varaviiksne ...izgaisa...

~ ~ ~
...shoriit/shodien maajaas sataisiiju nenormaali daudz puteklju ...nu ljoti daudz ...un tie veel joprojaam ir pa visu dziivokli....weeee
...dodoties uz Vecriigu ..pa celjam graamatniicaa...beidzot! "pamaniiju" sen kaaroto Sergeja Timofējeva "Gandrīz fotografijas"
...veelaak atskjiiru to ....un pirmais dzejolis...:


Putekļu sakarā

Putekļi šajā vecajā dzīvoklī rodas
kā istabas augi,
auglīgais putekļu klājiens
nosedzis atskaņotāju,
putekļi palēnām saēd plates,
mūziķi putekļu pilni, vāciņi
nodiluši, tikai neskan
kaut kāda feličitā!, sviežot
melno disku pret griestiem,
un tas atpakaļ planē kā planēta...
Putekļi - izmantots laiks,
sapresēts pelēkās spirālēs.
Kad es klusēju, runāju putekļu valodā.
Kad tu aizej, aiz tevis putekļu
mākonis paliek. Un šie celiņi ir
tavu mūžīgo atvadu pēdas. Kad
tu atgriezies, mēs ķeram putekļus
mutautos, slēpjam tos.
Bet tie ķiķina. Tad mēs braucam
uz laukiem. Parasta melna zeme-
dzīva un mirusi. Mazi
zvēriņi rokas pa zemi
un mazi zvēriņi staigā pa jaunajām vietām.
Reiz putekļi nomirs, un platē
atkal būs dzirdama dziesma. Es stāstu tev
visu nakti par to. Kad no augšas
krīt zvaigžņu putekļi. Nepārliecināsiet,
ka tā vairs nav problēma. Daži
ļaudis pat sastāv no putekļiem. Bez
mīlestības pieputējuši kļūstam mēs visi.
Tāpēc pieņemiet to kā reklāmu, lūk, labākais
līdzeklis - sarkana sirds, kas sasniegusi
kritisko masu.



Sergejs Timofējevs (atdz.Andris Akmentiņš)