aizdedzies! (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} sin) rakstīja,@ 2009-03-09 23:22:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Milans Kundera «Nepanesamais esības vieglums»
..viena no lieliskākajām un patiesākajām grāmatām, ko esmu lasījis..
Ja katrs mūsu dzīves mirklis bezgalīgi atkārtojas, mēs būsim piekalti mūžībai kā Jēzus Kristus savam krustam. To ir briesmīgi pat iedomāties. Mūžīgās atgriešānās perspektīvā uz katru mūsu soli gulstas nepanesamas atbildības smagums. Šī iemesla dēļ Nīče mūžīgās atgriešanās iedeju sauca par vissmagāko slogu.
Ja mūžīgā atgriešanās ir vissmagākais slogs, tad mūsu dzīve uz šāda fona var atainoties visā savā brīnišķīgajā vieglumā.
Taču vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums - brīnišķīgs?
Vissmagākais slogs mūs nomāc, spiež pie zemes; mums ļimst kājas. Tomēr sieviete visu laikmetu mīlas dzejā ilgojas pēc vīrieša auguma smaguma. Tātad vissmagākais slogs vienlaikus ir arī dzīves visintensīvākā piepildījuma tēls. Jo smagāks ir slogs, jo mūsu dzīve tuvāka zemei, īstenāka un patiesāka.
Turpretī absolūts sloga trūkums panāk to, ka cilvēks kļūst vieglāks par gaisu, atraujas no zemes un reālās esības un lidinās augstumos, kļūst tikai pusīstens un viņa rosība ir vienlīdz brīva, cik nenozīmīga.
Ko tad lai mēs izvēlamies? Smagumu vai vieglumu?
...
Skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.
..viena no lieliskākajām un patiesākajām grāmatām, ko esmu lasījis..
Ja katrs mūsu dzīves mirklis bezgalīgi atkārtojas, mēs būsim piekalti mūžībai kā Jēzus Kristus savam krustam. To ir briesmīgi pat iedomāties. Mūžīgās atgriešānās perspektīvā uz katru mūsu soli gulstas nepanesamas atbildības smagums. Šī iemesla dēļ Nīče mūžīgās atgriešanās iedeju sauca par vissmagāko slogu.
Ja mūžīgā atgriešanās ir vissmagākais slogs, tad mūsu dzīve uz šāda fona var atainoties visā savā brīnišķīgajā vieglumā.
Taču vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums - brīnišķīgs?
Vissmagākais slogs mūs nomāc, spiež pie zemes; mums ļimst kājas. Tomēr sieviete visu laikmetu mīlas dzejā ilgojas pēc vīrieša auguma smaguma. Tātad vissmagākais slogs vienlaikus ir arī dzīves visintensīvākā piepildījuma tēls. Jo smagāks ir slogs, jo mūsu dzīve tuvāka zemei, īstenāka un patiesāka.
Turpretī absolūts sloga trūkums panāk to, ka cilvēks kļūst vieglāks par gaisu, atraujas no zemes un reālās esības un lidinās augstumos, kļūst tikai pusīstens un viņa rosība ir vienlīdz brīva, cik nenozīmīga.
Ko tad lai mēs izvēlamies? Smagumu vai vieglumu?
...
Skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.
