piesēdos ar kafijas krūzi pie atvērta loga.. pēc idejas, sanāk gluži kā pie darba galda.. tik ņirbošo ekrānu vietā - iela..
cilvēki nepārtraukti defilē pa to.. un tā pavērojot ielu.. aizdomājos, kad vispār tā esu vērojis ielas dzīvi.. laikam neatminos kad..

tukša balta palodze.. harmooniska bet nemitīgi kustīga vide.. pildspalva un baltas lapas.. kā alegorija tādai darba un domu videi, kas nenogurdina, bet atver slūžas mediatīvam domu plūdumam..