The Talented Mr. Ripley


to ka viss ir savā starpā saistīts.. gribam to vai negribam.. pārliecinamies vēlriez..

..pagājušās nedēļas nogali noslēdzot.. skatījāmies .. Entonija Mingelas 1999. gada filmu Talantīgais Misters Riplijs.. kura man patīk nu ļoti...

bet vakar bija izdevība noskatīties Renē Klemāna 1960. gada filmu Karstajā Saulē (Plein Soleil), kura tomēr bija pirmā ekranizācija Patrīcijas Haismitas romānam ..

tas tiešām bija vērtīgi, jo filma nepārtraukti noturēja spriedzi.. un bija daudz dzīvīgāka, Itālijas saule daudz spožāka un Misters Riplijs vēl aukstasinīgāks un ciniskāks.. un starpcitu, tā bija viena no pirmajām Alēna Delona lomām, pēc kuras tad viņu arī pamanīja pasaule..
bet nu lai kas arī pasaules kino vēsturē nebūtu Alēns Delons.. manuprāt, šaj lomai būtu tomēr derējis cits aktieris.. jo nu kautkā pārāk puicisku un pārāk vienkāršu tēlu atstāja.. kautvai liekam pretīm Metu Deimonu, kuršs šai hameleona lomai ir daudz atbilstošāks.. jo viņa ārējais izskats, kopā ar slimīgo iekšējo pasauli radīja brīžiem vienkārši biedējošu sajūtu..
bet tas ka Džūda Lovs, nav nejauši ticis pie Mr.Grīnlīfa dēla lomas, ir skaidrs pārstēidzošajā līdzībā ar Maurice Ronet, kurš pirmais nospēlēja šo lomu Klemāna filmā.. sejas izteiksmes un vaibsti ir ļooti ļoti līdzīgi..
tāpat starp bravūrīgajiem Fredijiem arī var saskatīt kopīgas iezīmes..

Filmai arī Nino Rotas mūzika..

bet galu galā.. lai arī filmas īsti negribas nemaz salīdzināt.. jo protams 60. gadu kino fascinē pats par sevi.. ar lieliskiem kadriem.. un vieglumu... man tomēr joprojām.. šķiet, ka Mingela ir piemeklējis izteiksmīgākus aktierus un daudz vairāk noslīpējis šo stāstu un piešķīris tam daudz lielāku dziļumu un vietām arī baisumu...

tomēr nenovērtējamas ir Plein Soleil beigas.. pēc labākajām Hičhkoka tradīcijām... :DD