Es piem. sēdēju pašā priekšā. Iespējams, ka tu neko tā arī nesajuti tāpēc, ka īsti visu nedzirdēji. Piem. man uz beigām man viņš sāka likties interesantāks un interesantāks. Tas jau tāpatās kā noizu klausoties - uzslēdz dziesmu, paklausies 10 sekundes,s aproti, ka tur ausīs ir tikai džinkstēšana un izslēdz ārā, noburkšķot pie sevis: "Un šitā ir māksla?"
Un, es biju dzirdējusi no saviem diezgan labiem mūzikas pazinējiem, ka viņš ir vienkārši vau. Un, es neesmu nekāda tur diben-daben'-skrējēja. Man arī ir savs viedoklis.