Grīnevejs Rīgā
Vakar paveicās nokļūt Pītera Grīneveja lekcijā "Lai dzīvo kino", kurā viņš stāstija galvenokārt par savu nākotnes kino redzējumu, jauno tehnoloģiju iespējām u.t.t. Parādīja dažas epizodes no "Talsa Lupera ceļasomas" otrās daļas un slavināja HDV formātu..

Principā tad ši arī bija pirmā reize kad šo HDV bildi redzēju uz pieklājīga kinoteātra ekrāna.. viņš protams piebilda ka attēls ir downreitots, tāpēc izskatās čābīgāks.. (ko protams es īsti nesapratu.. varēja taču 2x īsāku gabaliņu parādīt, bet pilnā kvalitātē) tomēr, tomēr tā vienkārši taisīt filmas ar HDV joprojām nevar, neapstrādājot pēc tam krāsas un neliekot virsū efektus lai padarītu attēlu baudāmāku.. un manuprāt visas tās iespējas ko sniedz digitālais attēls nav nemaz tik būtisks un es nepiekritīšu Grīnevejam, ka vajag nemitīgi censties izdomāt ko jaunu un pārbāzt ekrānu ar vairākiem kustīgiem lodziņiem un eksperimentēt ar formu.. 'progresa' vārdā..

Personīgi es un iespējams vēl daudzi citi (grīnevejprāt - fosīlijas) joprojām vēlamies redzēt uz ekrā tīras, vienkāršas un lakoniskas bildes ar kuru palīdzību tiek stāstīts interesants stāsts... Grīnevejs, kurš iepriekš bija lasījis lekciju "Kino ir miris" ar to ir apglabājis visas savas iepriekšējās filmas jo tieši 'skaistais' attēls, kur ikviens filmas stopkadrs bija kā glezna, šīs filmas padarīja baudāmas..

Mūsdienu kino vislielākā problēma ir tieši skaistu stāstu un stilistiski skaistas vizuālās valodas trūkmā.. Bet kino jau sen ir pilnībā atklāts.. un visus jaunos eksperimentus vairs nemaz nevar saukt par KINO..