kad mēdzu iedzert ar frikadeli, šo to viena otrai it kā aizdodam un aizņemamies vien no otras, taču beigu baigās nekas netiek atdots, jo gluži vienkārši nevaram atcerēties,cik un kam esam parādā. tas viss parasti beidzās ar "ai, nu labi, viss pa nullēm." neskatoties uz to, katru reizi, kad atkal kaut ko aizdodam, pieminam veoc, labo "vēlāk sarēķināsim". morāle? - dzert var arī tad, kad nevar atļauties...ja dzer ar friku vai mani