Pegijas · Lī · interjers

lol, 15 yrs in - jā! :P

bet tad, kad reāli terapē, atkarīgs, protams, no cilvēka, vecuma, gatavības, terapeita un problēmas, taču manā pieredzē tad, kad terapē, rauj visu tikai vaļā - dziļāk un dziļāk. plēs vnk visu augšā, slāni pa slānim. kāds tur miers var būt?! ne skuju!

tas pasākums manā pieredzē ir korektīva ortopēdiska operācija: like, ortoķirurgus slimnīcā sauc par miesniekiem, patam salīdzinājums. jo muskuļi labāk saaugs, kad tos plēš nevis griež.

tad nu bilde tāda: tev ir bijusi trauma. vai simts. un viss ir saaudzis, aizaudzis. bet to izdarījis galīgi nepareizi! šķībi greizi. un tagad tāpēc tev kājai motion range ir knapi 10% no 100. līdz ar to arī iegurnis čupā, mugura šķība, muskuļi totālā disbalansā - puse pārspringuši, puse atrofējušies, turklāt asimetriski + trigerpunkti + rokas nervi arī dēļ tā visa iespiesti starp skriemeļiem, nejūti pusi pirkstu un muskuļos vājums - alus glāze krīt no rokām ārā, uguni nevari piešķilt, sms raksti drebošiem pirkstiem.

ir skaidrs, ka šitāds tu ilgi vairs neizvilksi - ratiņkrēsls pirms 50 garantēts, ja akurāt nenogāzīsies kkur pirms tam jau letālā klupienā.

tad nu terapija ir, well, kkāda tāda psihodēliska operācija bez narkozes, kurā tu lēnām ej pa šo traumas seku ķēdīti atpakaļ disfunkciju pa disfunkcijai, līdz visa tā tava twisted miesa atkal iztaisnojas.

terapija nav maģija - it takes time and effort. loads of time. loads of doubts. loads of confusion. and work. mostly just work.
and trust.
faith in a sense.

bet ok, šis ir retrospektīvi.

kad bija tas mirklis, tad tās sarunas ar terapeitu bija vienīgais, kas mani glāba no ... pat nezinu, no kā. felt like sajukšanas prātā back then.

tā ka - jā, miers tur ir. like, ne meģisks kkāds omm no zila gaisa, bet tā, ka tu - viss tāds hopelessly twisted - sajūti uz sekundi, kā ir PAREIZI - kā ir IESPĒJAMS. tu iemanto šo pieredzi - hoķ uz sekundi. bet pirms tam tev bija tikai nepareizības pieredze vien, tā ka sekunde ir OMG! fakts, ka tu vispār spēj šādi justies, šādi redzēt. ka tas vispār TEV ir iespējams.
tas ir groundbreaking.

es laikam nepratīšu šito spēli. Neticu, ka ir tādi unbiased guru

we choose our own misery, love.

simi, piedod par to pēdējo komentu! man bail, ka tas drīzāk nolasās kā uzbrauciens nevis draudzīgs aicinājums kontemplēt dziļstruktūras.

point is, ka tev jau nevajag nekādu guru - tev vajag spoguli, kurā sevi ieraudzīt jaunā rakursā.
tāpēc draugi būtībā nepalīdz, jo viņi bieži vnk apstiprina tavu redzējumu. viņi nevar īsti iedot kontrastu.

ja tavs spogulis happens to be clear as fuck, tad jā, ok, tu ieraudzīsi tur līmeņu līmeņus un wooooow!!! ja nē - redzēsi tiktāl, ciktāl atļauj tā ierobežojumi. un it's all fine, jo either way tu redzēsi vairāk kā pirms tam.

nē, nē, nekādu uzbraucienu nemanīju

Ja vien būtu tāds pareizi un nepareizi.

tie ir subjektīvi definēti lielumi, ne jau kkādas kosmiskas absolūtes.

tu taču meklē palīdzību - kāpēc?

tāpēc, ka subjektīvi kkas ir NEPAREIZI. situācija, tavi risinājumi utt.

un ar kādu cerību vai mērķi?

izjust, piedzīvot šī stāvokļa apvērsumu, proti, sajūtu, ka ir PAREIZI.

bet ir jau gadījumi, kad terapeitējamais apvainojas uz terapeitu, jo tiek aiskarts ego, jo izrādās ka pats vien ir tas nepareizais, ne citi, ne apstākļi. tad jau nav tā sajūta, ka ir PAREZI.

tad subjektīvi pareizi ir atstāt terapiju...

where is this going?

tikko sapratu, ka tas velk un vienu vienīgu riņķa danci (loop)