Pegijas · Lī · interjers

bet tad, kad reāli terapē, atkarīgs, protams, no cilvēka, vecuma, gatavības, terapeita un problēmas, taču manā pieredzē tad, kad terapē, rauj visu tikai vaļā - dziļāk un dziļāk. plēs vnk visu augšā, slāni pa slānim. kāds tur miers var būt?! ne skuju!

tas pasākums manā pieredzē ir korektīva ortopēdiska operācija: like, ortoķirurgus slimnīcā sauc par miesniekiem, patam salīdzinājums. jo muskuļi labāk saaugs, kad tos plēš nevis griež.

tad nu bilde tāda: tev ir bijusi trauma. vai simts. un viss ir saaudzis, aizaudzis. bet to izdarījis galīgi nepareizi! šķībi greizi. un tagad tāpēc tev kājai motion range ir knapi 10% no 100. līdz ar to arī iegurnis čupā, mugura šķība, muskuļi totālā disbalansā - puse pārspringuši, puse atrofējušies, turklāt asimetriski + trigerpunkti + rokas nervi arī dēļ tā visa iespiesti starp skriemeļiem, nejūti pusi pirkstu un muskuļos vājums - alus glāze krīt no rokām ārā, uguni nevari piešķilt, sms raksti drebošiem pirkstiem.

ir skaidrs, ka šitāds tu ilgi vairs neizvilksi - ratiņkrēsls pirms 50 garantēts, ja akurāt nenogāzīsies kkur pirms tam jau letālā klupienā.

tad nu terapija ir, well, kkāda tāda psihodēliska operācija bez narkozes, kurā tu lēnām ej pa šo traumas seku ķēdīti atpakaļ disfunkciju pa disfunkcijai, līdz visa tā tava twisted miesa atkal iztaisnojas.

terapija nav maģija - it takes time and effort. loads of time. loads of doubts. loads of confusion. and work. mostly just work.
and trust.
faith in a sense.