Pegijas · Lī · interjers

bet ok, šis ir retrospektīvi.

kad bija tas mirklis, tad tās sarunas ar terapeitu bija vienīgais, kas mani glāba no ... pat nezinu, no kā. felt like sajukšanas prātā back then.

tā ka - jā, miers tur ir. like, ne meģisks kkāds omm no zila gaisa, bet tā, ka tu - viss tāds hopelessly twisted - sajūti uz sekundi, kā ir PAREIZI - kā ir IESPĒJAMS. tu iemanto šo pieredzi - hoķ uz sekundi. bet pirms tam tev bija tikai nepareizības pieredze vien, tā ka sekunde ir OMG! fakts, ka tu vispār spēj šādi justies, šādi redzēt. ka tas vispār TEV ir iespējams.
tas ir groundbreaking.

es laikam nepratīšu šito spēli. Neticu, ka ir tādi unbiased guru

we choose our own misery, love.

simi, piedod par to pēdējo komentu! man bail, ka tas drīzāk nolasās kā uzbrauciens nevis draudzīgs aicinājums kontemplēt dziļstruktūras.

point is, ka tev jau nevajag nekādu guru - tev vajag spoguli, kurā sevi ieraudzīt jaunā rakursā.
tāpēc draugi būtībā nepalīdz, jo viņi bieži vnk apstiprina tavu redzējumu. viņi nevar īsti iedot kontrastu.

ja tavs spogulis happens to be clear as fuck, tad jā, ok, tu ieraudzīsi tur līmeņu līmeņus un wooooow!!! ja nē - redzēsi tiktāl, ciktāl atļauj tā ierobežojumi. un it's all fine, jo either way tu redzēsi vairāk kā pirms tam.

nē, nē, nekādu uzbraucienu nemanīju

Ja vien būtu tāds pareizi un nepareizi.

tie ir subjektīvi definēti lielumi, ne jau kkādas kosmiskas absolūtes.

tu taču meklē palīdzību - kāpēc?

tāpēc, ka subjektīvi kkas ir NEPAREIZI. situācija, tavi risinājumi utt.

un ar kādu cerību vai mērķi?

izjust, piedzīvot šī stāvokļa apvērsumu, proti, sajūtu, ka ir PAREIZI.

bet ir jau gadījumi, kad terapeitējamais apvainojas uz terapeitu, jo tiek aiskarts ego, jo izrādās ka pats vien ir tas nepareizais, ne citi, ne apstākļi. tad jau nav tā sajūta, ka ir PAREZI.

tad subjektīvi pareizi ir atstāt terapiju...

where is this going?

tikko sapratu, ka tas velk un vienu vienīgu riņķa danci (loop)