Pegijas · Lī · interjers

"Jaunībā" es droši vien piekristu. Bet, jo vecāka palieku, jo - skatoties apkārt un sevī - vairāk pārliecinos, ka šāds uzskats lielākajā daļā gadījumu ir poza, vīnogu dēvēšana par zaļām psiholoģiskas pašaizsardzības nolūkos. Nenoliedzu, ka kāds var patiesi piekrist un dzīvot ar šādu uzskatu, bet jebkuram, kas steidz tam pievienoties Tavam viedoklim es tomēr ieteiktu vispirms dziļi un godīgi ielūkoties sevī. Domāju, ka "cilvēce varēs uzelpot" tad, kad mēs atteiksimies no nihilisma un egoisma un atkal iemācīsimies uzticēties un mīlēt. Lai cik sarežģīti un sāpīgi tas būtu.
Turklāt es kaut kā neredzu, ka tevis pieminētās cibiņas, kuru piekrišanu tu "gaidi" (komentārs milkijam) īstenotu šo "atkratīšanos no ģimenes" principu dzīvē. Tad, es atvainojos, lai tur muti.

nē. par bioloģiju es nerunāju.

Tātad, tavuprāt, ir normāli, ja cilvēks dzīvo pēc viena principa (jo tā ir "bioloģija"), bet vārdos piekrīt un pauž pilnīgi pretēju? Manuprāt, tā ir galēja divkosība, no kādas vismaz es gribu censties izvairīties.

mīļā Sanita, man šodien ir paģiras, tāpēc es esmu nejauks, bet šis ieraksts nebija par vīriņu un bērniņiem, bet vēl daudz intīmāks

Vai tad es runāju par vīriņu un bērniņiem? Acīmredzami, kaut ko neesmu precīzi noformulējusi.
Varbūt mums vienkārši ir atšķirīga termina "ģimene" izpratne. Es nedomāju, ka ģimene ir ierobežošanas un apspiešanas mehānisms, bet, tieši pretēji, iespēja atbrīvoties no sava prāta aprobežotības, augt un attīstīties tādos veidos, kā vienatnē nav iespējams.

uzskats, ka cilvēks, kas nerada ģimeni un pēcnācējus, ir "egoistisks un nihilistisks", ir ārkārtīgi augstprātīgs un īstenībā -- nenormāļi nihilistisks, jo ar to tiek implicēts, ka cilvēka vienīgā un centrālā dzīves jēga ir vairoties. un viņa bērniem - atkal vairoties.

Es nezinu, kas manā komentārā licis Tev secināt, ka uzskatu vairošanos par cilvēka dzīves jēgu, bet tā nav.
Man šķiet, ka daudzu cibiņu un vispār daudzu intelektuāļu vīpsnīgā attieksme pret ģimeni un tās kā "novecojušas" institūcijas noraidīšana ir liekulīga. Tā nereti ir maska, poza, aiz kuras tiek slēpta nespēja vai arī nevēlēšanas uzņemties atbildību, atteikties no labumiem, ko sniedz vienatne, tās attīstības, ko sniedz ģimene, labā.
Un man ļoti nepatīk, ja cilvēki rīkojas pretēji uzskatiem, ko pauž.

es tikai nesaprotu, kuri te ir tie, kas rīkojas pretēji uzskatiem, ko pauž? vedjmah? es? tas, ka kādam ir pastāvīgas attiecības un/vai bērni, nenozīmē, ka šis cilvēks representē kaut kādu modeli. pirms runāt par citiem, vajag pazīt cilvēkus, par kuriem runā.

Nē, man tieši likās savādi, ka simamura piesauc vedjmu un Tevi kā cilvēkus, kas varētu atbalstīt "atkratīšanos no ģimenes koncepta" tieši tadēļ, ka ar savu dzīvi rādat, ka jums bērni un/vai attiecības ir nozīmīgas (cik nu es par to varu spriest, kā Tu gluži pareizi norādi, diezko nepazīstot jūs).
Bet jā, man ir nācies pazīt cilvēkus, kuri teic vienu, bet rīkojas gluži pretēji. Piemēram, ja cilvēks deklarē, ka jātiecas pēc pašpietiekamības, bet vienlaikus ievieš sev vienu partneri pēc otra, man tas liek aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā vai nu minētajā cilvēkā vai tanī, kā esmu interpretējusi viņa vārdus un rīcību.