Pegijas · Lī · interjers

"Jaunībā" es droši vien piekristu. Bet, jo vecāka palieku, jo - skatoties apkārt un sevī - vairāk pārliecinos, ka šāds uzskats lielākajā daļā gadījumu ir poza, vīnogu dēvēšana par zaļām psiholoģiskas pašaizsardzības nolūkos. Nenoliedzu, ka kāds var patiesi piekrist un dzīvot ar šādu uzskatu, bet jebkuram, kas steidz tam pievienoties Tavam viedoklim es tomēr ieteiktu vispirms dziļi un godīgi ielūkoties sevī. Domāju, ka "cilvēce varēs uzelpot" tad, kad mēs atteiksimies no nihilisma un egoisma un atkal iemācīsimies uzticēties un mīlēt. Lai cik sarežģīti un sāpīgi tas būtu.
Turklāt es kaut kā neredzu, ka tevis pieminētās cibiņas, kuru piekrišanu tu "gaidi" (komentārs milkijam) īstenotu šo "atkratīšanos no ģimenes" principu dzīvē. Tad, es atvainojos, lai tur muti.