silpurene [entries|archive|friends|userinfo]
silpurene

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[15. Mar 2015|22:33]
[Tags|]

nedēļa apkārt un es sāku dauzīt galvu pret sienu, jo kaut kāda smadzeņu pisdinkš rezultātā nepārvācos uz istabu ģertrūdes ielā. nepareizo lēmumu nedēļa,laikam.
Link5 kur ir, tur rodas|čau

[5. Mar 2015|22:30]
[Tags|]
[kasete magnetafonā |nielslens lielsliens- meitenes, audzējiet krūtis]

Gavēņa laikā ļoti svarīgi ir sagatavot pusdienas nākamajai dienai. Jā. Aizeju uz virtuvi,protams,ka Ludviga onkulis klāt un čeko,kas notiek. Ja es drīz netikšu prom no viņa, man šķiet,ka man sāksies reālas veselības problēmas,jo ir taču tikai noteikts daudzums nepatikas,ko viens cilvēks var izturēt, pirms tas vadzis lūzt..

Ilze, Inese, Kristap- jūs man rīt piedosiet,ja es nedzeršu? 
Link5 kur ir, tur rodas|čau

[3. Feb 2014|19:37]
[Tags|]
[kasete magnetafonā |Ansamblis Manta - nāve, nāvīte]

mūsu iestagnējušās topošās mediķes,mačo  bunģiera, mākslinieka, caurkritušas vēsturnieces (that's me), pothedu kompānijai piebiedrojies Ludviga onkulis un ?????? mana vecuma sieviete lētā biznesa kostīmā, kas ir pie tā tipa, par kuriem es augstkolā ņirgājos, bet tā kā es šogad cenšos būt pieaugusi un laba, es vairāk neņirgāšos, es tikai pasmaidīju par to biznesa lēdijas izskatu, paziņoju par to jums un liekos mierā. Ābet Ludviga onkulis ir vecumā līdz 65, bezgala pļāpīgs un komunikabls, bet nejauciet to ar veciem ļaudīm raksturīgo vientulību. Vēl nezinu, bet minu, ka lauva pēc horoskopa, laika rāmī no 1945.-1955.gadam.
Linkčau

[31. Jan 2014|18:59]
[Tags|]

gribu dzīvot normālā dzīvoklī, kur kaimiņi nav non-stop zāles kurītāji un  beibes, kas non-stop visu tīra. 
Link8 kur ir, tur rodas|čau

[18. Nov 2013|03:56]
[Tags|]

iegāju virtuvē, kāds tumsā uzlicis vārīties bulijonu gandrīa 4 no rīta. коммунальный квартира, bet jāatgādina, ka mums te dzīvo godīgi studenti un 2, ļoti iespējams, jauni hipster-kaut-kā-dies-zin-kā dīleri.
Link1 kur ir, tur rodas|čau

[9. Jun 2013|00:22]
[Tags|]

man ir tādas pamatotas aizdomas, ka pie visām šīs nedēļas neveiksmēm vainojama Karma, kā nekā divreiz uzkāpts virsū dzīvokļa biedra kaķim!
Linkčau

nauda , spoiler alert twilight movies [17. Mar 2013|20:38]
[Tags|, , , ]
[kasete magnetafonā |amiina - asinn]

Mani pašu mazliet fascinē tie kontrasti kādos dzīvoju. Dzimšanas diena 4 zvaigžņu viesnīcā Milānā, ikdiena Rīgā, komunalkā bez zvaigznēm, bet ar 7 istabām. Ciemos Vācietis - aizlienētas kleitas un glauni restorāni ar mulsinošu daudzumu galda piederumu un baltām auduma salvetēm un šovakar - santīmu grabināšana tik ļoti iekārotam apelsīnam, ar uzsvaru - vienam apelsīnam, to pašu 99% iegūtu ar veikala klienta karti. Pirms nedēļas mēs kādi 4 cilvēki, age box 20-something sēdējām virtuvē, dzērām bonīti ar kolu kā jaunībā un prātojām, kāpēc nejūtamies laimīgi. Laikam jau dēļ naudas neesamības. M. ar T. domā doties uz Kanādu, Kristaps noteikti nozudīs Francijā, es vēl neko neplānoju tikai tāpēc, ka esmu par slinku un tā Sprīdīša Laimes Lāpsta kaut kur noslēpusies pagultē. Vācietis teica, lai pārvācos tur, valodu zinu, bet nubet, sauciet mani par vecmodīgu, bet precēties gribētu aiz mīlestības, ne pilsonības (jā, tādas runas arī bija) un es ticu, ka tur pietiek austrumeiropiešu ar nepabeigtām maģistra izglītībām, kas vāc no miskastēm plastmasas/skārda pudeles, jo ja godīgi, to dara arī paši vācieši.  Visai "mini depresijai" pa virsu, vakar Vācietis stāstīja kā čalis viņa profesijā, vecumā 25, pelna 7000 eiro nedēļā, kas pilnīgi un galīgi man nepalīdz, jo man jau ir TAS vecums, nav TĀ profesija un es diez vai tā kādreiz pelnīšu, let's be honest. Ā, un satiku draudzeni, kuras nākotne savā IT jomā varētu būt 300 eiro stundā(!), par ko man arī prieks un ko es viņai no sirds arī novēlu, bet kas man nekā nepalīdz.  Kas tad atliek? Rīt iešu mainīt savus 150 rubļus un 20 ASV dolārus, lai sanāk kafijai un pienam, pārējais jau štrunts - kartupeļi un zaptes vēl ir. Kaut kad savā lowest point, kopā ar Kristapu skatījāmies twilight sāgas pēdējo filmu, kas bija ļoti briesmīgi, jo mums nebija naudas alkoholam un skatījāmies skaidrā un beigās sanāca, ka esam kā skatītāji apčakarēti, jo nekādas galvu ripošanas nebija. Ko ar to visu gribēju pateikt? Ka dzīve ir skaista, apelsīni maksā 0,49 santīmus kilogramā un K-sunī rīt rādīs filmu par IIPK, uz kuru, neskatoties uz nabadzību, es iešu, jo pēc vakardienas škandalēšanās pie Brīvības pieminekļa izskatās karš nav beidzies ne kara veterināriem ne anti-fašistu organizācijas ļautiņiem un  turpināsies arī nākamajām paaudzēm.
Linkčau

[15. Jan 2013|23:01]
[Tags|, ]
[kasete magnetafonā |the naked and the famous - punching a dream]

katra cibiņa dzīvē ir skumjš tas mirklis, kad viņš apzinās galvu reibinošo, strauji pieaugošo popularitāti pateicoties 4 pieaugušiem vīriešiem un tikpat skumji apzināties - ja viņus nepiemin, tad lasītāju skaits strauji sarūk (a es jums jau izstāstīju, kā mūsu attiecības beidzās vai nē?)  Prieks, ka jūs izklaidē tikai manas ciešanas, bet stay tuned - drīz būs jauns grāvējs 2 pusaudži, jo tieši tā var nosaukt to masu, kas šodien ievācās franču dezertiera istabā.
Link4 kur ir, tur rodas|čau

[15. Jan 2013|03:43]
[Tags|, ]
[kasete magnetafonā |the naked and the famous - young blood]

man ļoti patīk komunikācija ar dzīvokļa biedru K., proti, ir gandrīz 4 no rīta, es ieeju virtuvē, a tur K. un viņš prasa kāpēc tu neguli?, uz ko es atbildu ar kāpēc tu neguli? tikai citā intonācijā, tad mēs sarunājam, kurš kuru mēģinās nākamajā rītā piecelt un kad tas neizdosies un mēs sastapsimies virtuvē pāri 9 rītā, viņš jautās tev jau nebija jābūt darbā? un es jautāšu kaut ko tikpat, hm, svarīgu - un tā tas riņķa dancis griežas jau kopš 3.janvāra. Kas tajā visā ir feins? Nu, tas, ka K. neprasa kāpēc tev saraudātas acis, un es neprasu kāpēc tu weisto dzīvi ar seriāliem līdz rītam. Mēs esam ļoti korekti.
Link4 kur ir, tur rodas|čau

[10. Jan 2013|00:13]
[Tags|, , ]
[kasete magnetafonā |Radical Face - welcome home]

virtuvē nebija kaķene Lea, bet uzradās Kristaps - un viņš nav nekāds kaķis, viņš ir kaimiņš un viņu paijāt nedrīkst, bet runāt gan var. Kafija ar pienu un doma, ka jāiet pēc Bailija liķiera, nu tā garšīgā, jo lūk viņam ir maksimas dāvanu karte, un tad jau varētu, jā, jo naudas mums nav, jo mums visiem kopā, Elīnu ieskaitot, ir biļetes uz Stokholmu un Briseli, jā, un mums tiešām nav naudas, sūtiet ziedojumus naudā vai kartupeļos, mums viss viens. Nu un pēc tā Beilija mēs aizgājām ar dāvanu karti (trenuškās un pidžamās, neies jau pārģērbties pirms desmitiem) bet alkoholu ar dāvanu karti pirkt nevar,un tad nu es nospļāvos, visai imagināri, jo veikalā spļaut nedrīkst, nav smuki, un tad es teicu, ka jāpērk čipši, jo man ir dipi mērcīte un goda vārds, viņš bija no veikala pārnesis krējumu, tad jau viss iet kā smērēts un bez jebkādām ierunām, alu arī vienu paņēmām. Jā, un tad to beiliju nepirkām, jo kā jau teicu, par dāvanu karti nevar un naudas nav, jā. ES nopirku aliņu, nē, Kristaps nopirka aliņu, bet es izdzēru,un tad čipši, jā. Un tad mēs skatījāmies modern family otro sezonu, nosmējos līdz asarām, izdzēru to aliņu, un īstenībā, arī pusi no baltvīna pudeles, bet es jau tur virtuvē rājos, ko viņš rauj korķi laukā un met misenē, jo tak viens pats to pudeli neizdzers, bet redz kā, es izdzēru alu un sāku to vīnu dzert - bezkaunīgi un bez atļaujas, un tad pagāja 8 sērijas un es esmu ļoooooooooti apreibusi, jo šodien neēdu, tikai tos čipšus un man ļoti skumji, jo es jums jau teicu, es teicu, ka Vācietim pateicu - es vairs nevaru tā, un no tā man jau 10 dienu skumji, nu tik skumji, bet es jau neteicu un nav jau arī tā, ka es skaitītu dienas, nē, dies' pasarg, neskaitu, tikai skumji jau desmito dienu un no Berlīnes mājup pusi ceļa noraudāju, un tagad tas vīns pa virsu, jā.UN downtown abbey tas tur blondais nomira trešās sezonas beigās un Mērijai bērns, dēls piedzima un tas aŗī skumji un es nezinu gan kā es rīt piecelšos uz darbu no visa šitā un tā, ka skumji.
Linkčau

[9. Jan 2013|20:32]
[Tags|]
[kasete magnetafonā |Radical Face - welcome home]

es tagad iešu uz virtuvi paglaudīt kaķīti,bet nav jau nekādas garantijas, ka princese Lea tur būs.
Link1 kur ir, tur rodas|čau

[11. Dec 2012|01:54]
[Tags|, , , ]

3 dienas, 4 naktis Itālijā kopā ar Vācieti, no kurām viena Sheraton viesnīcā, divas citā 4 zvaigžņu viesnīcā un pēdejā nakts lidostā snauduļojot uz grīdas un esmu mājās - Brīvības ielā, kur aptuveni pirms 2 stundām virtuvē iegāzās Jānis, Serjoža un kaut kāds Aivars, kurš bija ļooooooooooooti izcili agresīvs..... Mūsu franču puisis R. ierakstīja daļu no Aivara veltījuma man, jāizdomā veids kā jums to atskaņot. Nu re - pārvaldnieks te mēģina izdabūt "sarunājiet savā starpā"  taktiku - kaut kā nedarbojas. Tas Jānis - atbildīgais, kaut arī vissakarīgais, oij, mēs ļoti normāli parunājām un Serjožu viņš izmeta no virtuves pats, bet ar daudz vecāko Aivaru tikt galā nespēja - klusēja galvu nodūris, kamēr Aivars izpaudās ar agresīvu bļaustīšanos un žestikulēšanu. Sekos detaļas, bet šis te jampadracis  Milānas perfekto brīvdienu pēcgaršu iznīcināja.
Link2 kur ir, tur rodas|čau

Serjoža VI [30. Nov 2012|00:05]
[Tags|, , ]
[kasete magnetafonā |haralds sīmanis - ezers]

es varbūt neesmu tā pati glītākā, čaklākā vai teicamniece, bet uz mutes kritusi es tiešām neesmu. Vakar pēc darba Nr.2 aizgāju pie pārvaldnieka un visdraudzīgākajā tonī aicināju  ekskursijā uz X dzīvokli, lai paskatītos kā tad mums tur klājas - kā mēs dzīvojam un svinam, uz ko pirmajā mirklī pārvaldnieks reaģēja ar izbrīnu, bet atģidies solījās iespēju izmantot. Cik var sūdzēties un zvanīt, jo viņš, naivā luterāņu sirds laikam dzīvo pēc principa - ja tev sit pa vienu vaigu, tad griez pretī otru,ciet ciet ciet kamēr mirsti un citām glupībām, kamēr  es vairāk ticu priekiem šajā dzīvē un cilvēka tiesībām dzīvot bez serjožveidīgiem tipāžiem. Kā jau kārtīgs vīrietis, solījumu izpildīja un ar redzēto tiešām nebija apmierināts - 6 pārdzērušies purni smirdīgā istabā un bez neviena no līguma slēdzējiem, atbildības nesējiem. Pirmāmkārtām atvainošanās franču pusism R., ko es ātri pārtraucu ar savu prasību - pēc  kriminālsodīto (tā ir tikai hipotēze, bet tās sejas izsaka visu) izmešanas jānomaina ārdurvju atslēga! Līdz 6dienai dzīvojošos pie draudzenes - jau otro nakti susinu pa aliņam, skatāmies tizlus šovus, piemēram "precamies" - un tas viss ne jau tāpēc, ka man būtu bail no serjožas kompaškas - čali ar uzsito aci, čali ar fufaiku, kurai pūķa aplikācija, čali ar balinātajām džinsām, čali ar lielo bārdu, čali, kas nevar paiet un bara padauzu - blondu slampu, bet tāpēc, ka es līdz fiziskam sāpju līmenim pārdzīvoju K. neizdarību un viss taču ir normas robežās attieksmi. Līdz ar to - retorisks jautājums jums, pārdomām, proti,  kad vīrieši pārstāja būt vīrieši un nolēma, ka sievietēm pašām ar visu jātiek galā, a?
Link4 kur ir, tur rodas|čau

Serjoža V [28. Nov 2012|02:29]
[Tags|, ]
[kasete magnetafonā |bat for lashes - danieal (dubstep)]

vakar sēdējām virtuvē - franču puisis R. pagatavojis suši, E. iztīrījusi virtuvi, ka spīd un laistās un es, es neko, jā, bet es nopirku tomātu sulu, skaitās, ne? Sēžam, ēdam, viss kā restorānā un te - ne saukts ne aicināts ienāk Serjoža, novēl labu apetīti un sāk teikt, ka grib parunāt par 5dienu, ka kāds esot pārvaldniekam sūdzējies, bet viņš gribot paskaidrot, jā, tad par to piektdienu, nu to piektdienu kas tikko bija, paskaidrot. Serjoža nav mums tas veiksmīgākais teikumu veidotājs, bet piedosim to viņam arī  šoreiz. Viņš runā kaut ko fonā, es neklausījos, E. ēda, R. nesaprot latviešu valodu, vienīgais, es tikai jūtu, ka tas suši negaršo tik labi kā pirmīt. Es pārstāju gremot un saku - nevarētu atnākt vēlāk? mēs te tomēr ēdam, tikko pagatavojām maltīti un gribam to izbaudīt. Serjoža saka, ka jā, bet uzreiz jautā kad viņam atgriesties. Neviens neatbildēja, ēda un man bija liels kārdinājums uz jautājumu atbildēt ar atnāciet, piemēram,hm, hm, nekad. Tā kā neviens neko neteica, viņš turpināja savu stāstu, ka lūk atvedis draugus tikai uz wc, jo vajadzēja, jā, varbūt viņi pieskārās klavierēm, bet viņš varot atvainoties, vai tad ar to nepietikšos. Es nezinu, vai tas bija domāts kā retorisks jautājums, bet atceros vien E. sakam, ka atvainoties nav jēgas. Serjoža piedāvāja kompensēt, es varu to kompensēt, ko man jums piedāvāt? E., būdama tomēr praktiska lēdija ieminejās, ka varbūt tomēr to nozagto velosipēdu varētu atdot atpakaļ. Mazais kaut ko runāja, runāja, es biju pie ledusskapja un lēju draugiem tomātu sulu glāzēs, kad sadzirdēju Serjožu sakām - bet mums darbā nemaksā, mēs jau paši gaidam, kad mums atdos naudu, kas man likās pilnīgi nevietā un neattaisno to, ka viņa draugi dzīvokli atstājot ņem līdzi suvenīrus. Un tad sākās mans psyho lady izgājiens - nē, tu tagad paklusē! es skaļi teicu, uztaisot the pointed finger virzienā no sulas pakas uz šī  stāsta galveno varoni. Tā nekādā mērā nav mūsu darīšana un mums tas neinteresē, tikpat skaļi un skaidri teicu. Viņš ievilka elpu, iesāka kaut ko, ko es tikpat ātri pārtraucu gan ar moving finger, gan saucienu - nē!nē - tu paklusē! tie ir tavi drauģeļi, kas te nāķ un iet, atstāj durvis valā un ņem suvenīrus, un ja tie ir tavi, tad tu esi tieši tikpat vainīgs, jo (viņš mēģina iesākt kaut ko, bet es turpinu skaļāk) nozagt no koridora dzīvokļa vidū var tikai kāds, kas zina, kas tur atrodas! Varonis nobubina kaut kādu atvainojos, ko es vienkārši neļauju turpināt, tikpat skaļi sakot - un nekas tev te nav sakāms, vienkārši ej prom un nebojā vakariņas! Brīnumainā kārtā, viņš arī aizgāja, tiešām neko neteica, bet suši ēšana bija un palika sabojāta. Pēcāk, viņš uzradās iereibis un tas jau ir atkal cits stāsts, bet mazam tīzerim varu atklāt, ka vakara gaitā viņš tā piedzērās, ka divreiz koridorā paklupa un teju nogāzās un gaita bija zig-zags.
Link1 kur ir, tur rodas|čau

Serjoža IV [24. Nov 2012|03:08]
[Tags|, ]
[kasete magnetafonā |FM Belfast - frequency]

virtuvē aizvadījām jauku vakaru, adot, tamborējot un čalojot 3 valodās vienlaicīgi, kā rezultātā visi, kaķi ieskaitot, mākam spāņu valodā pateikt, ka mums ir divi peso, bet dolāru gan neviena. Kad jau vakars uz otru pusi, kas uz naktsmaiņām, kas ballēties, kas gulēt  vai slepus istabā noskatīties pēdejo šova "ideālas vakriņas" sēriju (pēdējais - par mani, mazie). Un tad skatos pulkstenī - gandrīz pustrīs, koridorā ieskanas sieviešu čalas krievu valodā, kaut kadi hi-hi, ha-ha, sāk skanēt klavieres un es jūtu, ka Serjoža pārbraucis rakstītās kamanās ar visu harēmu bagāžas nodalījumā. Ok, viss aizdomīgi pieklust un es atceros, ka E. tur tā arī palika aizmigusi pa pusei virtuvē... Ieslēdzu sevī bruņinieka režīmu un dodos glābt draudzeni. Pie ārdurvīm stāv vīrietis un veselas 5 sekundes noriss - zaķītis un kaķītis sastapās, abi brīnījās moments, un attapies no mana dusmīgā skatiena, vīrietis padod sveicienu krievu valodā, uz ko es, protams, neatbildu un dodos tālāk, kur tadā- ap stūri kopā saspiedies pārītis - sieviete krievu valodā  nodūdo "labrīt" - vai dies' ,uz to arī neatbildu un duru tālāk, redzot - ka šitam bordelim ne gala, ne malas. Serjoža stāv koridora vidū, kaut kādas beibes sakasītie blodnie mati spīgoļo pa gabalu un kaut kas vēl virtuvē prasa pēc dvieļa. Serjoža mana auguma čalis, es dusmīga un bezbailīga bļauju viņam virsū kas te būs divos no rīta? Es ceru, ka jūs te nepaliksiet! Serjoža arī dusmīgs, atbļauj - cilvēkiem uz wc vajadzēja. Virtuvē man kaut kāds urods prasa dvieli, uz ko es vnk paskatos ar savu ekselento kurzemnieces "ej un nomirsti" skatienu. Kaut kas pa vidu notiek, jā, bet galvenais, ka viens stāv un lūr man virsū kā tāds teļš pavasarī ganībās izlaists (stulbs, vienvārdsakot) un es atkārtoti izsaku savu velēšanos par viņu pazušanu no šīm telpām, uz ko tas teļveidīgais atbild - ceriet vien! Bet galu galā, Serjoža sasēdina visus savās kamanās un nozūd miglainajā piektdienas naktī. Jā, E. protams bija tikusi pie okupantu "es latviski nerunāju" un ja es būtu bijusi klāt, te visticamāk atkārotos brīvības cīņas, barikādes un dies vien zin kas!P.S. gulēšu K. istabā, jo ap rīta pusi pārķī animāļi gan jau nāks mājās
Link4 kur ir, tur rodas|čau

Serjoža III [20. Nov 2012|03:33]
[Tags|, ]

sāku domās apzināt paziņas, pie kuriem varētu līdz janvārim pārziemot, kamēr te dzīvo tās urlas.nu labi, tie 3 neko nedara, viņus pat nemana, bet Serjožam nāk ciemiņi dermantīna jakās un nepieklājīgos diennakts laikos. pēdējais piliens bija šodien čalis bez zobiem pie dzīvokļa durvīm,kurš priecīgi sarosījās ieraugot mani ar atslēgām. Uz manu mēģinājumu mazināt viņa sajūsmu ar frāzi jūs šeit nedzīvojat (domās don't you even think to get it, you cunt) viņš atbildēja, ka viņš pie Jāņa. Kāda vēl Jāņa? es jautāju, uz ko vīrietis māja ar roku virzienā pa kreisi un teica nu, kā, pie Jāņa, Serjožas, nu viņiem, uz ko es atteicu, ka nekādus "viņus" nepazīstu un aizcirtu durvis. Jā, ar urlām un maskačkas/centrālcietuma paskata puikām šitā nejoko, bet es biju nenormāli dusmīga un dusmīgas sievietes, kā jau zinām, dažreiz ar galvu nedraudzējas.
Link1 kur ir, tur rodas|čau

I know cunts when I see cunts - Serjoga vol. II [10. Nov 2012|16:54]
[Tags|, , ]

nu re!Dzīvokļa koridorā vienmēr stāvēja K velosipēds - vienu dienu vairāk nav. K iet pie 4 pieaugušiem vīriešiem un uzsāk sarunu. Vīrieši lūdz, lai neko nesakot mājas pārvaldniekam, nesūdzoties, bet nu jā, starp mums runājot - teica Serjoža, viņi zina, kas paņēmis. Pēc K aiziešanas 2.istabā sākās branga aurošana... Jautājums - cik atsaldētām smadzenēm jābūt, lai zagtu no tā paša dzīvokļa, kurā dzīvo? Sākās ar vistu un tabaku un nu jau velosipēdi. K nav nekāda sūdzambībelerakstāmspalva, bet nu come on - mēs ar Elīnu 1dien ejam pie pārvaldnieka!
Link2 kur ir, tur rodas|čau

[5. Nov 2012|18:47]
[Tags|, ]

P.S. Serjoža vakar no virtuves galda savāca labu daļu kūpināto vistu.... zaglis!
Linkčau

sērijā "4 pieauguši vīrieši" I daļa - Serjoža [4. Nov 2012|18:45]
[Tags|, ]
[kasete magnetafonā |Soley - I'll drown]

virtuvē ierotēja vīrietis vieglā alkoholisko dzērienu reibumā un ar jūtamu akcentu paziņoja - meitenes, var pie jums apsēsties? es gribu jūs iepazīt!, uz ko sekojošo klusumu vīrietis uzskatīja par laipnu uzaicinājumu un meklējot ērtāko vietiņi uz soliņa ķiķināja.Viens no 4 pieaugušajiem vīriešiem izrādās ir Serjoga, kurš par sevi runā trešajā personā (forma "es" neeksistē) un atkārto, ka ir labs cilvēks un ka viņam neesot iebildumi pret tādām skaļām ballītēm līdz rītam, pats esot cilvēks un redz kā - pats tagad piedzēries, ko, ja godīgi, viņam  nevajadzēja norādīt, jo tas bija redzams un jūtams un N.B. - piedzēries, jo viņam tāds darbs. Es biju stipri pārsteigta uzzinot, ka pastāv tāds darbs, kurā par dzeršanu tiek maksāts.....Jums neskauž?  BET, kāpēc vajadzīgi baloni wc, to viņš nesaprot!Un kāpēc E ir nodzīti mati, ko viņa ar to gribējusi pateikt un kāpēc ienīst krievus. Jāpiebilst, ka neviens nekad šajā dzīvoklī nav tā izteicies un te tiešām visiem ir vienalga kāda kuram pase. Sajuties drošs un mīlēts virtuvē, Serjoga skaļi izteica savu un pārejo puišu, kuri arī neesot slikti cilvēki, lūgumu - atstāt vienu izlietni tukšu, lai viņi var nomazgāt savus traukus. Viens un tas pats lūgums tika atkārtots vairākkārt, jo atbilde jā, ok Serjogam galvā ilgi neturējās, jo viņš taču - piedzēries. Kristofam tika jautāts - kāpēc viņam tāda milzīga bārda, ko viņš ar to cenšoties pateikt, mm, Kristofs padomāja brīdi un atbildēja, ka viņam Z-svētkos Valmieras bērnu namā jātēlojot salavecītis, uz ko Serjoga, tā vietā, lai slavētu par cēlu rīcību nodūdoja - a kas tev no tā būs? Jautājumu un atbilžu senass turpinājās kādas 20 minūtes, līdz visbeidzot no pacietības tika izvests pat kaķis un mūsu trijotne virtuvi pameta, lai skatītos filmu.
Link3 kur ir, tur rodas|čau

[4. Nov 2012|15:08]
[Tags|, ]
[kasete magnetafonā |Dillon - thirteen thirtyfive]

aizsākās viss ar to, ka nejauši uzskrēju virsū draudzenei un mēs nolēmām kopā paēst un tā nu attapos ēdod lapas (salātus) un klausoties par viņas lovelife. Labi, pārnācu  mājās un jaunajam kaimiņam - franču puisim home welcome ballīte ar mohito kokteiļiem un sienu krāsošanu. Virtuvē 2 amerikāņi, soms Riku un tie paši, kas parasti. Kaut kur uzradās karstvīns un ideja wc telpu izdekorēt ar baloniem. Labi, sēdējām, pūtām balonus un veidojām dzīvi krāsaināku,kad virtuvē, acis zemē nodūruši, ieradās 4 pieauguši vīŗieši, neatņemot sveicienu nevienā no izskanējušajām valodām. Nobijušies vai kā, bet viņi virtuvē tā arī neko neuzsāka un atgriezās savā kambarī. Un tad, kā jau meitenes to vienmēr dara, iedzēru drosmei un zvanīju apsveikt draugu dzimšanas dienā, bet surprise, surprise, pēc ilgas zvana ignorēšanas visbeidzot atsaucās aizsmakusi, bezbožna skumja balss, nu tāda kā pēc raudāšanas. Es samulsu un jautāju - tu raudi? Noliegums, protams, bet ne visai pārliecinoši. Aij, nu nezinu ko man darīt ar to jaunēkli - viņš grimst un grimst kaut kādā purvā un ne man saprast, ne zināt kā palīdzēt, vismaz 20 minūtes parunājām, plēsu vaļā visus jokus un sarunas beigās jau likās, ka viņam mazliet labāk palicis. Virtuvē ballīte tikai sākās un turpinājās - kaut kas gāja prom, kaut kas nāca klāt un tā līdz 5 rītā ar vienmēr neiztrūkstošo slapstīšanos pa kaktiem, neveikliem komplimentiem un klavieru spēlēšanu. Gribētu tā kā kafiju iedzert, bet bail iet uz virtuvi - ka tik bardaks neuzbrūk.
Linkčau

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]