Serjoža V |
[28. Nov 2012|02:29] |
[ | kasete magnetafonā |
| | bat for lashes - danieal (dubstep) | ] | vakar sēdējām virtuvē - franču puisis R. pagatavojis suši, E. iztīrījusi virtuvi, ka spīd un laistās un es, es neko, jā, bet es nopirku tomātu sulu, skaitās, ne? Sēžam, ēdam, viss kā restorānā un te - ne saukts ne aicināts ienāk Serjoža, novēl labu apetīti un sāk teikt, ka grib parunāt par 5dienu, ka kāds esot pārvaldniekam sūdzējies, bet viņš gribot paskaidrot, jā, tad par to piektdienu, nu to piektdienu kas tikko bija, paskaidrot. Serjoža nav mums tas veiksmīgākais teikumu veidotājs, bet piedosim to viņam arī šoreiz. Viņš runā kaut ko fonā, es neklausījos, E. ēda, R. nesaprot latviešu valodu, vienīgais, es tikai jūtu, ka tas suši negaršo tik labi kā pirmīt. Es pārstāju gremot un saku - nevarētu atnākt vēlāk? mēs te tomēr ēdam, tikko pagatavojām maltīti un gribam to izbaudīt. Serjoža saka, ka jā, bet uzreiz jautā kad viņam atgriesties. Neviens neatbildēja, ēda un man bija liels kārdinājums uz jautājumu atbildēt ar atnāciet, piemēram,hm, hm, nekad. Tā kā neviens neko neteica, viņš turpināja savu stāstu, ka lūk atvedis draugus tikai uz wc, jo vajadzēja, jā, varbūt viņi pieskārās klavierēm, bet viņš varot atvainoties, vai tad ar to nepietikšos. Es nezinu, vai tas bija domāts kā retorisks jautājums, bet atceros vien E. sakam, ka atvainoties nav jēgas. Serjoža piedāvāja kompensēt, es varu to kompensēt, ko man jums piedāvāt? E., būdama tomēr praktiska lēdija ieminejās, ka varbūt tomēr to nozagto velosipēdu varētu atdot atpakaļ. Mazais kaut ko runāja, runāja, es biju pie ledusskapja un lēju draugiem tomātu sulu glāzēs, kad sadzirdēju Serjožu sakām - bet mums darbā nemaksā, mēs jau paši gaidam, kad mums atdos naudu, kas man likās pilnīgi nevietā un neattaisno to, ka viņa draugi dzīvokli atstājot ņem līdzi suvenīrus. Un tad sākās mans psyho lady izgājiens - nē, tu tagad paklusē! es skaļi teicu, uztaisot the pointed finger virzienā no sulas pakas uz šī stāsta galveno varoni. Tā nekādā mērā nav mūsu darīšana un mums tas neinteresē, tikpat skaļi un skaidri teicu. Viņš ievilka elpu, iesāka kaut ko, ko es tikpat ātri pārtraucu gan ar moving finger, gan saucienu - nē!nē - tu paklusē! tie ir tavi drauģeļi, kas te nāķ un iet, atstāj durvis valā un ņem suvenīrus, un ja tie ir tavi, tad tu esi tieši tikpat vainīgs, jo (viņš mēģina iesākt kaut ko, bet es turpinu skaļāk) nozagt no koridora dzīvokļa vidū var tikai kāds, kas zina, kas tur atrodas! Varonis nobubina kaut kādu atvainojos, ko es vienkārši neļauju turpināt, tikpat skaļi sakot - un nekas tev te nav sakāms, vienkārši ej prom un nebojā vakariņas! Brīnumainā kārtā, viņš arī aizgāja, tiešām neko neteica, bet suši ēšana bija un palika sabojāta. Pēcāk, viņš uzradās iereibis un tas jau ir atkal cits stāsts, bet mazam tīzerim varu atklāt, ka vakara gaitā viņš tā piedzērās, ka divreiz koridorā paklupa un teju nogāzās un gaita bija zig-zags.
|
|
|