| Serjoža VI |
30. Nov 2012|00:05 |
es varbūt neesmu tā pati glītākā, čaklākā vai teicamniece, bet uz mutes kritusi es tiešām neesmu. Vakar pēc darba Nr.2 aizgāju pie pārvaldnieka un visdraudzīgākajā tonī aicināju ekskursijā uz X dzīvokli, lai paskatītos kā tad mums tur klājas - kā mēs dzīvojam un svinam, uz ko pirmajā mirklī pārvaldnieks reaģēja ar izbrīnu, bet atģidies solījās iespēju izmantot. Cik var sūdzēties un zvanīt, jo viņš, naivā luterāņu sirds laikam dzīvo pēc principa - ja tev sit pa vienu vaigu, tad griez pretī otru,ciet ciet ciet kamēr mirsti un citām glupībām, kamēr es vairāk ticu priekiem šajā dzīvē un cilvēka tiesībām dzīvot bez serjožveidīgiem tipāžiem. Kā jau kārtīgs vīrietis, solījumu izpildīja un ar redzēto tiešām nebija apmierināts - 6 pārdzērušies purni smirdīgā istabā un bez neviena no līguma slēdzējiem, atbildības nesējiem. Pirmāmkārtām atvainošanās franču pusism R., ko es ātri pārtraucu ar savu prasību - pēc kriminālsodīto (tā ir tikai hipotēze, bet tās sejas izsaka visu) izmešanas jānomaina ārdurvju atslēga! Līdz 6dienai dzīvojošos pie draudzenes - jau otro nakti susinu pa aliņam, skatāmies tizlus šovus, piemēram "precamies" - un tas viss ne jau tāpēc, ka man būtu bail no serjožas kompaškas - čali ar uzsito aci, čali ar fufaiku, kurai pūķa aplikācija, čali ar balinātajām džinsām, čali ar lielo bārdu, čali, kas nevar paiet un bara padauzu - blondu slampu, bet tāpēc, ka es līdz fiziskam sāpju līmenim pārdzīvoju K. neizdarību un viss taču ir normas robežās attieksmi. Līdz ar to - retorisks jautājums jums, pārdomām, proti, kad vīrieši pārstāja būt vīrieši un nolēma, ka sievietēm pašām ar visu jātiek galā, a?
|
|