silpurene [entries|archive|friends|userinfo]
silpurene

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[10. Jan 2013|00:13]
[Tags|, , ]
[kasete magnetafonā |Radical Face - welcome home]

virtuvē nebija kaķene Lea, bet uzradās Kristaps - un viņš nav nekāds kaķis, viņš ir kaimiņš un viņu paijāt nedrīkst, bet runāt gan var. Kafija ar pienu un doma, ka jāiet pēc Bailija liķiera, nu tā garšīgā, jo lūk viņam ir maksimas dāvanu karte, un tad jau varētu, jā, jo naudas mums nav, jo mums visiem kopā, Elīnu ieskaitot, ir biļetes uz Stokholmu un Briseli, jā, un mums tiešām nav naudas, sūtiet ziedojumus naudā vai kartupeļos, mums viss viens. Nu un pēc tā Beilija mēs aizgājām ar dāvanu karti (trenuškās un pidžamās, neies jau pārģērbties pirms desmitiem) bet alkoholu ar dāvanu karti pirkt nevar,un tad nu es nospļāvos, visai imagināri, jo veikalā spļaut nedrīkst, nav smuki, un tad es teicu, ka jāpērk čipši, jo man ir dipi mērcīte un goda vārds, viņš bija no veikala pārnesis krējumu, tad jau viss iet kā smērēts un bez jebkādām ierunām, alu arī vienu paņēmām. Jā, un tad to beiliju nepirkām, jo kā jau teicu, par dāvanu karti nevar un naudas nav, jā. ES nopirku aliņu, nē, Kristaps nopirka aliņu, bet es izdzēru,un tad čipši, jā. Un tad mēs skatījāmies modern family otro sezonu, nosmējos līdz asarām, izdzēru to aliņu, un īstenībā, arī pusi no baltvīna pudeles, bet es jau tur virtuvē rājos, ko viņš rauj korķi laukā un met misenē, jo tak viens pats to pudeli neizdzers, bet redz kā, es izdzēru alu un sāku to vīnu dzert - bezkaunīgi un bez atļaujas, un tad pagāja 8 sērijas un es esmu ļoooooooooti apreibusi, jo šodien neēdu, tikai tos čipšus un man ļoti skumji, jo es jums jau teicu, es teicu, ka Vācietim pateicu - es vairs nevaru tā, un no tā man jau 10 dienu skumji, nu tik skumji, bet es jau neteicu un nav jau arī tā, ka es skaitītu dienas, nē, dies' pasarg, neskaitu, tikai skumji jau desmito dienu un no Berlīnes mājup pusi ceļa noraudāju, un tagad tas vīns pa virsu, jā.UN downtown abbey tas tur blondais nomira trešās sezonas beigās un Mērijai bērns, dēls piedzima un tas aŗī skumji un es nezinu gan kā es rīt piecelšos uz darbu no visa šitā un tā, ka skumji.
Linkčau

[4. Nov 2012|15:08]
[Tags|, ]
[kasete magnetafonā |Dillon - thirteen thirtyfive]

aizsākās viss ar to, ka nejauši uzskrēju virsū draudzenei un mēs nolēmām kopā paēst un tā nu attapos ēdod lapas (salātus) un klausoties par viņas lovelife. Labi, pārnācu  mājās un jaunajam kaimiņam - franču puisim home welcome ballīte ar mohito kokteiļiem un sienu krāsošanu. Virtuvē 2 amerikāņi, soms Riku un tie paši, kas parasti. Kaut kur uzradās karstvīns un ideja wc telpu izdekorēt ar baloniem. Labi, sēdējām, pūtām balonus un veidojām dzīvi krāsaināku,kad virtuvē, acis zemē nodūruši, ieradās 4 pieauguši vīŗieši, neatņemot sveicienu nevienā no izskanējušajām valodām. Nobijušies vai kā, bet viņi virtuvē tā arī neko neuzsāka un atgriezās savā kambarī. Un tad, kā jau meitenes to vienmēr dara, iedzēru drosmei un zvanīju apsveikt draugu dzimšanas dienā, bet surprise, surprise,c ilgas zvana ignorēšanas visbeidzot atsaucās aizsmakusi, bezbožna skumja balss, nu tāda kā pēc raudāšanas. Es samulsu un jautāju - tu raudi? Noliegums, protams, bet ne visai pārliecinoši. Aij, nu nezinu ko man darīt ar to jaunēkli - viņš grimst un grimst kaut kādā purvā un ne man saprast, ne zināt kā palīdzēt, vismaz 20 minūtes parunājām, plēsu vaļā visus jokus un sarunas beigās jau likās, ka viņam mazliet labāk palicis. Virtuvē ballīte tikai sākās un turpinājās - kaut kas gāja prom, kaut kas nāca klāt un tā līdz 5 rītā ar vienmēr neiztrūkstošo slapstīšanos pa kaktiem, neveikliem komplimentiem un klavieru spēlēšanu. Gribētu tā kā kafiju iedzert, bet bail iet uz virtuvi - ka tik bardaks neuzbrūk.
Linkčau

navigation
[ viewing | most recent entries ]