Nakts. Mēģinu aizmigt jau otro stundu, nekas nesanāk, gribās ko aizraujošu itkā nezināmu ,bet simtiem reižu piedzīvotu. Pamostos viscaur slapš no sviedriem, norauju segu un saprotu ka gribu TO.

Ātri Saģērbjos tājos pašos vecajos džinsos, kurus nu jau vairākas personas dažādos stāvokļos ir vilkušas no manis nost. maika, zeķes, kedas puslitrs ūdens sejā, jaka un esmu ārā... vēl 10 minūtes un es tevi ieraudzīšu, tobrīd es zināju, ka viņa ir tur un gaida mani. Neskatoties kalendārā, varētu padomāt ka ir oktobra vidus, plus 9 grādi, vējš, urlas gar pogīšiem, bet ne jau tas mani interesē.... Vēl ap to stūri un viss, būšu klāt!

Esmu klāt! Atkal jūtos kā mazs puika, kurš nezina ko kā un kapēc, bet tas līdz brīdim, līdz brīdim kad es esmu viņā iekšā... Mazais Princis atkāpjās.

Tikšanu līdz apvedceļam varētu nosaukt par priekšspēli, luksafors.. sarkans... satraukums - zaļš - akselerācija un iedomāta sacīkste ar blakus esošo Opeli var sākties, protams kad paskatos atpakaļskata spogulī Opels ir tālu tālu nopakaļ :) tad biķernieku līkumotā iela līdz Papīrfabrikai, viens no mīļākajiem ceļiem šajā Rīgas pusē.

Fu! beidzot apvedceļš un nezkapēc randoms izvēlējās tieši Smashing Pumpkins disku :). Šeit tieši var izbaudīt visas V8 motora un vairāk kā 300zs piedāvātās priekšrocības. Skaņa ir satriecoša! es to klausos jau pusgadu, bet katreiz liekas, ka nots ir nedaudz dzidrāka, nedaudz satraucošāka... 210 km/h. ātrāk nav kur un nemaz nevajag, piedotiet Baltezera iedzīvotāji par iztraucēto naktsmieru :)).

Atgriesšanās ir ātra, nesāpīga urlas ar ir paklīduši. Ieraušos gultā, paskatos pulkstenī, prom es biju 50 minūtes, ātri gan nodomāju, tas arī bija pēdejais ko nodomāju līdz ieslīgu dziļā miegā.