Zini, ļoti trausli gan, bet reizēm izdodas noķert to sajūtu. Vismaz, beidzot man nešķiet, ka laimes vienīgai sejai ir tikai happy marriage un dzēsta hipotēka, kaut iekšējā sajūta pē tā vēl neprasa. Kaut kas par laika jušanu un neblefošanu sev pašai, par to, ka nav kur steigties un par to, ka gribas tās lielās lietas tā patiesi godīgi veikt. Lai nebūtu žēl un nebūtu zemē nosviests laiks un ilūzijas un saskābēti sapņi, zinko.