Tās tādas baigi standarta un defaultas takas, uz kurām pat neuzkāpis jau redzi blaknes. Nav jau kur triekties un tās paspēs vienmēr, brīvībai un nepiederēšanai tomēr ir viens liels pluss: pluss to vienmēr iemainīt pret patiesu nodošanos ģimenes/institūciju čelindžiem. Vien neaizčakarēt sevi līdz tam, rau. :)