tukšā pilsētā vārdi pret aukstām sienām sitas, kā sāpes bezdibenī lietas un atbalss tukša atpakaļ jau skan, ne atspulga, ne ēnas, nekā kam pieskarties kur zvaigznes dziest tik melns ir gaiss un elpu tvert sāpīgi pat šķiet jel iededz laternu logā, pat ja sen tas nav vairs Tavs, kā izsmelta rasas lāse tuksnesī tukšā