Tik drausmīgs un smieklīgs rīts.
No rīta pamostoties parasti palasu netu vai atlieku modinātāju un paguļu vēl 5- 10min, vai vnk pablenžu griestos un padomāju par jauno dienu. Šorīt uzreiz apzinīgi cēlos. Iegāju dušā un laikam iekritu tur kkādā melnajā caurumā, jo iznākot un izžāvējot matus, secināju, ka jau laiks tā kâ iziet no mājas. Brokastīm laika nav, bet vismaz aizsainītis līdzi jāpaņem, vakar jau biju uzvārijusi griķus un ielikusi kārbiņā, biju cerējusi no rīta uzgatavot kādus salātus, bet vajag plānu b. Fiksi attaisu john west lasi savā sulā + sauja spinātu pa virsu un vāku ciet, liekot vēl somā nodomāju, ka jāieliek maisiņā, bet laika vairs nav. Un tad saprotu, ka esmu aizmirsusi brilles un nav ne jausmas, kur viņas esmu vakar nolikusi. Ok, ieśu bez. Skrienu uz busu un par laimi paspēju. Un tad darbā pārğērbjoties secinu, ka protams, ka kārbiņa sagāzusies, zivs ir izsūkusies un visa mana soma tagad smird. Labi, vismaz, ka tā zivs ir garšīga, lol. Ā, nu vienīgi es pati sev liekos smuka bez gala, bet tas jau arì tāpēc, ka īsti neredzu vairs visus trùkumus bez brillēm.