Kā vakar piesēdos tā līdz šim rītam drukāju darbu ar pa vidu 1.5h miega. Aizsūtīju vadītājai un gāju pavemt no satraukuma, jo likās - nu bāc, šitik daudz laika, lai tādu sūdu uztapinātu! Aber vadītājai patika! :) Un tagad man pašai arī liekas, ka nemaz tik slikti jau nav. Vēl daudz noformējuma darba, bet vispār - beidzot redzu gaismu tuneļa galā. Par to arī ^^
Bet patiesībā, tas jau viss arī ir sūds. Nu ja tā - vispārīgi. Tas tagad ir stress un galvenais, kas dzīvē notiek. Bet pēc pāris dienām jau visu šito būšu aizmirsusi. Un diezin vai no kļūdām mācīšos (un tas gan bēdīgi).