Man jau liekas, ka te ir pretruna: "ja rīkojas ar sirdi... paliek ārpus uztveres." Nu nē - sirds laiž cauri visu!! Izvēlēties kā reaģēt - tas ir PRĀTA darbs. Prāts nekad pa īstam sirdi neuzvarēs, jo, manuprāt, "prāts" ir apziņa, bet "sirds" - zemapziņa. Un ar zemapziņu cīnītes?...

Bez tam, ja citu cilvēku rīcība nenosaka manu noskaņojumu - tad arī iepriecināt mani neviens nevar?? Stulbi kaut kā!!

Bet tagad ir Adventes laiks, un ja tā padomā, tad šobrīd mani iedvesmo vienkārša lieta (2 tūkstošus gadu veca!) :
9 Kas ir vieglāk - vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā.
10 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Viņš saka uz triekas ķerto:
11 "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās."
Marka evaņģēlijs, 2.nodaļa. Pirmām kārtām, Marka evaņģēlijs ir visvecākais. Otrām kārtām, - to triekas ķerto atnesa 4 cilvēki - viņš veseliem 4 cilvēkiem bojāja dzīvi!! Bet Jēzus viņam pirmām kārtām pateica - grēki ir piedoti!! (savā ziņā tas ir loģiski, jo tajos laikos uzskatīja, ka visas slimības ir sods par grēkiem:) ). Bet vienalga - pēc tam jēzus teica - ej un staigā!! Bet cilvēkam PAŠAM VAJADZĒJA PIECELTIES!! Tieši tik vienkārši - ir jāceļas un jāiet. Atbildība ir jāuzņemas tikai par tagadni, par pagātni un visu to, kas bija tajā gultā ir jāaizmirst, jo - grēki ir piedoti!! Katru dienu, katru jaunu brīdi.