Dažbrīd darbā sanāk komunicēt ar visādiem dīvaiņiem. Ne bieži, bet tomēr. Tad, ja ir kkādas uz mani vērstas negācijas, es mēdzu iztēloties, ka esmu baltā burbulī, no kura visa negatīvā enerģija un domas atlec un man netiek klāt. Citreiz gan par to aizmirsu, citreiz atcerējos tikai tad, kad situācija jau pagājusi. Bet kkāda laba iekšēja sajūta un prieks, ka šodien šādā situācijā, es to redzēju un sajutu momentā. Grūti izstāstīt.