Pēc katras sapulces jūtos tik satraukta. Satricināta.Visu ceļu uz mājām, trolejbusā, esmu kā transā, liekas, ka zinu visu, kā un ko vajag, ir idejas, apņemšanās, domas lido. Un tad, kad esmu mājās, atkal ieslīgstu savā pasaulē, noslēpjos, visu nokušinu, atlieku uz kkad vēlāk un cenšos aizmirst. Tā kā šodien, šobrīd. Nē, nekā nebija. Man jābūt stingrākai pret sevi.

"Mēs nekad nevaram iegūt mieru ārpasaulē, iekams nenoslēdzam mieru paši ar sevi" Dalailama