man ir dziļas bailes un bijība pret narkomāniem, bet tiem, kas lieto tieši hard drugs. Tajā pašā laikā viņu dzīves ir tik fascinējošas (izklausās, ka viņus reducēju līdz kaut kādiem zoo animals, parazītiem, kas eksistē vien citu apskates dēļ), bet man dziļi vienalga, ja arī kāds šo tā uztvertu. Man tomēr šķiet, ka viņi eksistē kaut kādā augstākā vai galīgi zemākā eksistences līmenī (tas nav ne labi ne slikti, bet vienlīdz iespaidīģi), kas ir tik šausminoši pievelkošs, un šķiet, ka es ļoti vēlētos zināt, kā tas ir, tajā pat laikā arī nemūžam nevēlos to uzzināt. Es tikmēr te turos pie savas priviliģētās, pathetic, dumjās eksistences un vēroju. Un cik šausmīgs šis attiecību modelis.