kas jauns
kāda aizvēsturiska sajūta Cibā, man šķita, ka nekas šāds jau gadiem vairs nepastāv. Te patiešām ir tāda sajūta it kā lasītu vecas domas (īstenībā jau visas domas laikam vecas), bet, katrā gadījumā, sajūta ir laba, nostalģiska. Tā nu sanācis, ka uznākusi ļoti spēcīga vēlme kaut ko izmest no sevis ārā. neesmu gan šāds cilvēks, bet kaut kas theraputic jau šajā visā ir, laikam vienkārši jāpiespiež sevi, citādi jūtos kā tāds robots bez domām, kuras ir un vairs nav (un tā uz apli). Varbūt šis ir ļoti selfish veids, kā par to domāt, jo ķipa jaa manas domas ir tik svarīgas un nozīmīgas, ka viņas vajag uzdrukāt kaut kur (nav svarīgi vai kāds lasa vai nē, pat labāk ja nelasa). Bet varbūt šis man noderēs, varbūt vajag. Tā uzskata mans šīs dienas es, rītdien - kas to lai zina.