nezinu vai man pietrūks vasaras
bet arī ir ļoti dalītas sajūtas par rudeni –
piemēram, atvasaras periods ir manai sirdij ļoti tuvs (bet tas nav īsti rudens, so šis neskaitās).
vējš, lietus, dubļi un saule, kas nav garīgajā rādīties, – tas mani pavisam nesimpatizē. tāds laiks mani ar seju pa priekšu spiež zemē

ļoti patīk rudens gaiss, rīta rudens. tas tā kā pēc ilga laika pīpējot parastās, izpīpēt vienu mentola.
kaut kāds dīvains svaigums, bet ne tāds ziemas saltais, sausais aukstums. nemāku izskaidrot but its there

tagad, esot mājās mājās, ne Rīgā, ļoti labi jūtu to tuvojamies. Man patīk, šķiet, ka viss sāk gatavoties uz skaistu miršanu, ilgu gulēšanu un tad atkal mošanos. tagad viss ir skaisti, dažreiz bēdīgi, bet skaisti. cilvēki arī kaut kā mierīgāki, ļoti labi, jo citādāk viņu ir par daudz par daudz

tāpēc esmu nosacīti --par-- rudeni. ja ir labs, tad ir izcils. ja nav labs – ir ļoti slikts. un man tas patīk