reiz vasarā (šajā, protams) biju pagulēt saulē uz varbūt kādām 2h. Nebija laba doma. Smuki iedegu, jā, vienīgi bija uzvilkts krekls un beigās dabūju kārtīgu taisno līniju, kas tik ģeometriski un acij netīkami sadala krūtis reāli uz pusēm. Nu patiesi nepievilcīgi, kaut kā pat komiski man. Un es jo projām dzīvoju ar savas neapdomīgās rīcības sekām, tagad jau liekas, ka pilnīgi rudens un nezinu cik ilgi vēl man neies tas iedegums nost. Nebrīnītos, ka līdz nākamai vasarai.
Un es tak vispār neuztraucos no sākuma par šo, bet, man par pārsteigumu, tas jancīgais iedegums ir iedzīvojies prātā un ikdienas apziņā ērtāk un ilgāk nekā biju domājusi. Mani vispār tik superficial lietas (arī par savu izskatu) diži neuztrauc, bet šis kaut kā turpinās. Ļoti svarīgas pārdomas ! 1!!1