daži virieši cibaa (jā, vīrieši, aaaa), daži ko man nākas ik pa laikam te pamanīt, novērot pa kluso, viņi ir tik ļoti savdabīgi, šķietami attached no realitātes (itkā es baigi zinātu, kāda ir tad tā realitāte) vai vismaz domā ļoti konkrētā rāmī, redz vienā virzienā, aizmirstot, ka ir taču arī aizmugure. Vai pa labi, pa kreisi.
Un man ir tik amizanti lasīt un vērot, negribu komentēt neko, jo, nu, nekad arī nekomentēju, par cik vienmēr esmu atdūrusies pret problēmu, ka nespēju korekti vārdus salikt kopā atbilstoši tam, ko domāju (+ domāju, jebkurš ir pelnījis lasīt tekstu, kas ir saprotams).
Šis, protams, novērojams vairāk tādās kontroversiālākās diskusijās, kā arī pieminu tieši vīriešus, jo tie savdabīgie pieņēmumi izskan tēmās, kas tieši skar sievietes. Lasu un domāju, ahaha, vai jūs, draugi, tiešām domājat, ka sievietes tā domā un darbojas pēc tādiem un tādiem principiem? hihi. Un tad sākas diskusija sev līdzīgo starpā un tad nu tur saveidojas vēl plašāki hibrīdi un jaunas domas, īsteni izklaidējošs saturs.
Nē nu šis gan izklausās pēc super feministiska posta, lai jau tā kādam domājas. Es tikai dzīvoju, jūs varat turpināt kategorizēt, kārtot lietas pa plauktiņiem, lai gan tās pat nav paņemamas rokās, redzamas, sasildāmas, pārdodamas. Nav.