es te savā nodabā, apkārt klejodams, izfunktierēju, ka acīmredzot visi kopā.
gan ego, gan prātam ir pieredzē iegūta aizsargreakcija pret nelineāriem un paradoksāliem apziņas stāvokļiem, ko pārvarēt iespējams tikai ar atbilstošu (proti, nelineāru un paradoksālu) praksi.

sickboy īsti nevaru piekrist (jau atkal!:)). ja astrālā apziņa būtu tas pats, kas miega apziņa, tad principā vēlme atgriezties tik pat labi varētu vest arī citos realitātes apgabalos (pamosties citā sapnī). atgriešanās no astrāla (cik nu ir pieredzēts) nav nosaucama īsti par vēlmi, tā drīzāk ir nepārvarama enerģētiskā ķermeņa prasība atgriezties nosacītā "normā". turklāt astrālajai apziņai ir noturīga sakabe ar realitāti (sauksim to par realitāti), savukārt miega (varbūt sapņa?) apziņa pie tās nav saistīta, tā tiecas izzināt arvien jaunas realitātes.

ai, atkal vesela kaudze konstrukciju ap nedomājamām lietām. bet, nu, tā es izdomāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

forumā rakstīts, ka vajagot miega paralīzi

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

t.s. miega paralīze vistīrākajā veidā redzama katatoniskās šizofrēnijas gadījumā kā oneiroīda sindroms. pilna apstinguma stāvoklī kosmiskais ceļotājs pieredz dažādas – gan svētības, gan ļaunuma pilnas – pasaules. pēc atgriešanās ķermenī ceļotājs šīs vīzijas spēj aprakstīt vai attēlot (atcerēsimies kaut vai m.k. čurļoni). šai prasmei progresējot, ceļinieks oneiroīdajā stāvoklī un katatoniskajā paralīzē pavada arvien ilgāku laiku, pasaules kļūst arvien tālākas un neaprakstāmākas, līdz ceļotāja fiziskās funkcijas izsīkst un izbeidzas. tas, protams, ir savā ziņā visļaunākais, tomēr vistīrākais (es domāju spontanitātes un neaizsargātības ziņā) sapņotāja ceļš (iespējams, tieši tādēļ KK aicina praktizētājus ievērot stingras pašdisciplīnas stratēģiju).

pastāv mēģinājumi sasniegt maksimāli komfortablu rezultātu, apzināti imitējot miega paralīzi, proti, gulēt/sēdēt nekustīgi un gaidīt, kad nomodā esošā apziņa sarosīsies atstāt "aizmigušo" ķermeni. (sickboy izejas pozīcija bija visnotaļ šāda – mantra, puslotosa poza un ķermeņa apziņas daļēja atmiršana). tā kā varam pieņemt, ka tas bija s/p stāvoklis, varbūt gan ne uz 100%.

par apzināta sapņa un astrālās projekcijas kritērijiem arī es nemāku neko pateikt. tāpat arī neko daudz par dubultnieku (astrālo? ēterisko?). šajā jautājumā labprātāk pieturos pie KK definētā realitātes dalījuma tonāla un nagvāla pasaulēs. un, ja dubultnieka jautājums attiecas uz nagvālu, tad pūliņi to aprakstīt tonāla pasaules terminos varētu būt diezgan bezjēdzīgi.
savukārt, pat ja tas ir tonāla ietvaros apskatāms temats, galvenais te ir prakse un pieredze, nevis teoretizēšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un vai tā lieta ir īsta? tas ir, vai tiešām kaut kas ķermeni atstāj?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, bet.. zaķēn!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir jā vai nē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var grozīt visādi. ēteriskās projekcijas līmenī runā par dubultnieku, kurš patiešām atstāj ķermeni. to diezgan labi aprakstījis jogananda savā autobiogrāfijā, kur stāsta par kādu svēto ar diviem ķermeņiem.

ja astrālo projekciju apskata assemblage point koncepta griezumā, apziņa ceļo enerģētiskā ķermeņa iekšpusē.

var uzskatīt arī, ka dvēsele nekad nedzimst un nemirst. tā nav radusies, nerodas un neradīsies. tā ir nedzimusi, mūžīga, vienmēr pastāvoša un sākotnēja. to nevar ne salauzt, ne izšķīdināt, ne sadedzināt, ne izžāvēt. tā pastāv vienmēr un visur, tā ir nemainīga, nekustīga un mūžam vienāda.

pie šāda uzstādījuma jautājums par rupjāko slāņu tehniskajām niansēm ir diezgan nebūtisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ka kaut kāds joganada to aprakstijis savā autobiogrāfijā jau nenozīmē ka tā ir, pietam, nav jau svarīgi vai kaut kas ķermeni atstāj vai neatsāj, bet vai var tik uzņemta informācija ko astrālais/ēteriskais ceļotājs iepriekš nekādi nevarētu zināt. un skeptiķi taisni raksta, jo ceļotājs, teiksim, aizlido tālāk no savas istabas, mājas, jo izkropļotāks, neskaidrāks, tas viņam viss arī izskatās, jo par tām vietām viņam ir mazāk atmiņas, kā piemēram par savu istabu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kāda ir tava pieredze?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir bijušas dažas tās saucamās ēteriskās projekcijas, kad no rīta pamostos un atkal eju gulēt un tad kaut kā gadās miega paralīze, bet nu nekādus pierādījumus, ka kaut kas tiešām "iziet" nav izdevies atrast, kā arī saka, vairums cilvēki tajā astrālajā forumā, ka ētriskajā projekcijā, piemērm, uz galda var atrasties pilnīgi savādāki priekšmeti, kā dzīve, izņemot vienu gadījumu, kurš visiem stāsta, ka viņam izdevies 2 reizes pēc kārtas ieraudzīt randomā izvēlētu kārti, bet cik nu tas ir ticams

(Reply to this) (Parent)

jā un vel vienrez es mēģināju nolasīt mašīnai numuru, kas stāvēja pagalmā, bet kad pamodos tur bija pavisam cita mašīna un numurs arī bija savādāks, tā kā es pagaidām tur neko paranormālu nesaskatu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, jocīgi, bet es nekad neesmu nodarbojies ar šo stāvokļu verifikāciju. vienmēr tie likušies tāda kā dāvana, par kuru vien priecāties un izbaudīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā kā tāds sickboys

(Reply to this) (Parent)

Varbūt tajā ceļojumā tu redzēji pagalmu citā laikā (nākotnē vai pagātnē).

(Reply to this) (Parent)

un vai tad dvēseles esamība/neesamība pierāda, ka astrālie ceļojumi būtu kaut kas vairāk kā ceļojums savā galvā, dvēselē, bet ne ārpus tās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas ir tas 'es', kas iziet no ķermeņa, ja dvēsele ir nekustīga?
ko tu vēlies, lai es tev pierādu?
ja gribi atstāt ķermeni, atstāj. neviens tak tevi netur. :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu varbūt nekas nemaz neiziet

(Reply to this) (Parent)