|
Apr. 16th, 2009|10:23 pm |
Kaķītis vairs no manis nebaidās, bet bieži grib, lai es ar viņu draudzējos.
No rīta gandrīz izgāju astrālā. Kad skaitīju mantru puslotosa pozā un tāpēc, ka gandrīz nejutu ķermeni. Sirds sāka dauzīties, likās: viss, tūlīt iziešu. Neizgāju. Tas bija templī, domāju: o, redzēšu visus no augšas. |
|