|
Apr. 17th, 2009|10:59 pm |
t.s. miega paralīze vistīrākajā veidā redzama katatoniskās šizofrēnijas gadījumā kā oneiroīda sindroms. pilna apstinguma stāvoklī kosmiskais ceļotājs pieredz dažādas – gan svētības, gan ļaunuma pilnas – pasaules. pēc atgriešanās ķermenī ceļotājs šīs vīzijas spēj aprakstīt vai attēlot (atcerēsimies kaut vai m.k. čurļoni). šai prasmei progresējot, ceļinieks oneiroīdajā stāvoklī un katatoniskajā paralīzē pavada arvien ilgāku laiku, pasaules kļūst arvien tālākas un neaprakstāmākas, līdz ceļotāja fiziskās funkcijas izsīkst un izbeidzas. tas, protams, ir savā ziņā visļaunākais, tomēr vistīrākais (es domāju spontanitātes un neaizsargātības ziņā) sapņotāja ceļš (iespējams, tieši tādēļ KK aicina praktizētājus ievērot stingras pašdisciplīnas stratēģiju).
pastāv mēģinājumi sasniegt maksimāli komfortablu rezultātu, apzināti imitējot miega paralīzi, proti, gulēt/sēdēt nekustīgi un gaidīt, kad nomodā esošā apziņa sarosīsies atstāt "aizmigušo" ķermeni. (sickboy izejas pozīcija bija visnotaļ šāda – mantra, puslotosa poza un ķermeņa apziņas daļēja atmiršana). tā kā varam pieņemt, ka tas bija s/p stāvoklis, varbūt gan ne uz 100%.
par apzināta sapņa un astrālās projekcijas kritērijiem arī es nemāku neko pateikt. tāpat arī neko daudz par dubultnieku (astrālo? ēterisko?). šajā jautājumā labprātāk pieturos pie KK definētā realitātes dalījuma tonāla un nagvāla pasaulēs. un, ja dubultnieka jautājums attiecas uz nagvālu, tad pūliņi to aprakstīt tonāla pasaules terminos varētu būt diezgan bezjēdzīgi.
savukārt, pat ja tas ir tonāla ietvaros apskatāms temats, galvenais te ir prakse un pieredze, nevis teoretizēšana. |
|