[ministru kabinetā notikusi saruna]

- Čau, Speķi!
- Čau, Homīt!
- Nu kā pa laukiem? Dzirdēju, ka esi aitas iegādājies.
[brīdis klusuma]
- Bļe tu stulbais zilīt, tu mani apvaino aitu pišanā?! Tas ka man ir savi hobiji, tas nozīmē tikai to ka es esmu vesels un nedrātēju zīdaiņus kā tu.
- Vecīt nomierinies, es jau tikai apjautājos.
- Ā, nu labi. Klau kā mēs šodien pazemosim apkopēju. Moš kā vecajos laikos, piediršam zem galda?