Naave
PIEBILDE: Shito tekstu nesaistiit nedz ar manu shiibriizha noskanjojumu, nedz ar ieprieksheejo rakstinju, nedz ar to, ko domaaju dariit. Prosta gribaas shito uzrakstiit. Mirt nekaadaa veidaa nettaisos.


Vosh braucu no sava miesta uz Ventspili autobusaa ... dariit nebi ko ... domaaju ... un domaaju shoreiz par naavi ...

Totaali stulba teema par ko domaat, jo taapat neko neizdomaasi ... a man tik u taa visaada domas naaca galvaa. Piem., vai ir auksts, kad nomirst? Vai cilveeks peec naaves dzird, ko saka citi? Neko praatiigu jau neizdomaaju, bet ... vienaa briidii, kad biju ritkiigi iegrimis jau kaarteejaa domaa, man uz rokas noseedaas bizmaariite ... Es nedomaaju, ka tik veelu rudenii veel kaada vazaajaas apkaart ... neatminos ka shogad veel kaadu buutu redzeejis ... vosh bet moments bi ideaals ... es sapratu, ka ilgi jau vinja noteikti nedziivos ... bet mirklis bija skaists ...

Moraale: Po, ka reiz mirsim, priecaasimies ... :)