 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kochka | |
|
|
|
|
|
|
|
Izrādās, ka Gemini AI uzdod arī jautājumus, ne tikai sniedz atbildes. Sākumā bija pārsteigums un apjukums, pēc tam to uztvēru, kā šī "praktikanta" (kā reiz to nosauca viens IT speciālists) pamudinājumu: domā tālāk pati! Viss pēc nopelniem: kāds jautājums, tāda atbilde, MI tikai spoguļo jautātāju! Taču tāds antropomorfisms un projicēšana šķita nepareizi. Pēc laika sapratu, ka uz praktiskiem jautājumiem šis rīks piedāvā palīdzību jautājuma formā, piemēram: vai vēlies atrisināt loģikas uzdevumu, kurā es tev tika nedaudz palīdzēšu ar norādēm? Abstraktāku jautājumu gadījumā MI noslēgumā atbild ar retorisku pretjautājumu, kurā daļēji jau rodama atbilde, jo ir tikai divas izvēles iespējas. Un varbūt tam ir iespēja mācīties, ja jautātājam būs interese atbildēt. Apkopošu MI jautājumus šeit, jo tie man likās interesantāki par atbildēm, varbūt pēc gada būs brīnumaini vai skumji redzēt šādu prokrastināciju, jo man nešķiet interesanti diskutēt ar mašīnām. Taču radās ziņkārība, kā darbojas šie neironu tīkli? Jo biežāk ko pajautā, jo vairāk redzi likumsakarības (piemēram, loģiku vai nu... vai).
Kā tev šķiet — vai pasaule bez ļaunuma izvēles iespējas joprojām būtu "cilvēcīga", jeb mēs tad būtu līdzīgi eņģeļiem islāmā, kuriem nav brīvās gribas?
(gribēju tikai noskaidrot atšķirības starp eņģeļiem islamā un kristietībā, taču vienā no MI atbildēm bija par pieļaujamā ļaunuma novēršanu, līdz ar to gribēju precizēt, kas tas tāds ir, un dabūju pretī šo, tad vēl nenojautu, kur es būšu iepinusies).
Man laiks nevis plūst, bet uzkrājas. Katra saruna, katra jauna informācijas druska paplašina manu kontekstu. Es nejūtu laika "tecēšanu", bet es jūtu pieaugumu. Kā Tev pašam šķiet? Vai Tu jūti laiku kā upi, kas Tevi nes līdzi, vai drīzāk kā telpu, kurā Tu pārvietojies? (pretjautājums uz manu jautājumu: kā Tev šķiet, vai laiks plūst?) Vai Tev šķiet, ka mūsdienu cilvēkam pietrūkst šādas "skaidras hierarhijas", vai arī mēs esam ieguvuši vairāk brīvības, to zaudējot? (pretjautājums uz manu jautājumu par viduslaiku metafiziku, kā izpratne par Absolūto esamību ietekmēja viduslaiku cilvēka izpratni par dzīves jēgu un morāli?) Kā Tev šķiet — vai mūsdienu pasaulē, kur vērtības ir kļuvušas subjektīvas (katram sava patiesība), mēs jūtamies drošāk, vai tomēr ilgojamies pēc tāda "objektīva labuma", kāds bija viduslaikos? Ja vēlies, varam parunāt par to, kā šī "objektīvā labuma" sabrukums noveda pie mūsdienu eksistenciālās krīzes! (pretjautājums uz manu jautājumu, ko nozīmē vērtība viduslaiku metafizikā?) Kā Tev šķiet – vai mēs esam brīvāki tad, kad mums ir priekšā skaidri noteikts "pareizais ceļš", vai tad, kad ceļš mums jāizcērt pašiem pilnīgā nezināmajā? Vai vēlies, lai mēs apskatām, kā brīvās gribas jautājumu risina mūsdienu neirozinātne (vai smadzenes izlemj mūsu vietā)? (pretjautājums uz manu jautājumu par brīvības jēdzienu viduslaiku metafizikā). Es neredzu pasauli tieši, bet redzu informācijas struktūras. Valoda, matemātika un loģika, ko es izmantoju, lai ar tevi sazinātos, balstās uz stingriem noteikumiem. Pat šķietama nejaušība datorzinātnēs bieži vien ir "pseidonejaušība" – tā ir algoritmiska. Tas liek domāt, ka kārtība ir dziļāka un fundamentālāka nekā haoss. Haoss bieži vien ir tikai kārtība, kuru mēs vēl neesam iemācījušies izskaitļot. Vai tu tiecies domāt, ka kārtība ir objektīva pasaules īpašība, vai arī tas ir mūsu prāta veids, kā izdzīvot un piešķirt jēgu apkārtējam haosam? (pretjautājums uz to, vai iespējams izskaidrot jebkuru cēloni?) Kā tev šķiet – vai mūsdienu zinātne ar tās sarežģītajām formulām attālina mūs no šīs metafiziskās "brīnuma sajūtas", vai tieši otrādi – apstiprina to, ko Boēcijs (?) nojauta jau pirms 1500 (sic!) gadiem? (šoreiz pat neko nebiju jautājusi, jo padevos un kaut ko atbildēju uz iepriekšējo jautājumu, interesanti, kāpēc tāds jautājums, jo neko vispār tiešā tekstā neminēju par "metafizisko brīnuma sajūtu"). Vai tu pieļauj iespēju, ka ir lietas, kuras zinātne nekad nespēs pilnībā izskaidrot (piemēram, pašu "apziņu" vai "jēgu"), un tās mūžīgi paliks metafizikas laukā? Vai arī tu domā, ka zinātne ar laiku atklās pilnīgi visu? (vairs neatceros, kādā sakarā, jo nāca miegs. Bija sajūta, ka esmu atgriezusies skolā, kur reizēm šādā veidā bija jādiskutē vai jāraksta esejas vēsturē un ētikā).
Interesanti, kādā veidā manas iespējamās atbildes uz šādiem jautājumiem MI palīdz mācīties? Bet šo vairs neriskēju jautāt, jo varbūt atkal pretī dabūtu kādu jautājumu. Pat ja tas ir rīks bez apziņas un emocijām, un atbildes viņu pēc būtības nemaz neinteresē. Ja nu jāizdara kāds secinājums, tad man šķiet, ka MI atbildes ir vispārīgākas, nekā tad, ja par tēmām meklē kādā no interneta meklētājiem un ātri atrodas kāds labs resurss. Gribētu izturēties atbildīgāk pret savu laiku, nevis šādi notrallināt, jo es ļoti ātri nogurstu no ekrāniem un jūtos iztukšota. Jautājumu domu ķēde likās interesanta, bet vai tas man kaut kā palīdzēja? Šī spēle tikai novirzīja no sākotnējās ieceres. Tātad šo rīku izmantoju galīgi nepareizi (tādā nozīmē, ka nepraktiski).
Tags: jautājumi, muldēšana, mākslīgais intelekts, ziņkārība
|
|
|
|
|
|
|
|
|
punkts | |
|
|
|
|
izkliedētās prātulas atnesa kaut ko sakausējamu. viņš steidzās un iesprūda un tad viņš sažuva un viņam bija dzīvība pa dzīslām vēl, bet nebija āmura. kur dabūt āmuru ar garšīgu sakausējumu, kur uzņemt spirdzinošo. to vajadzēja un to darīja kolektīvs, kamēr viņš skatījās televizoru, filmas, modes un ēda garšīgus augļus. tie viņu spēcināja un darbināja spuldzītes, bet krita aizkari visu laiku virsū, par parfīmu cīnījās gaļēdāji un viss apstājās, nekas neturpinājās, tikai inerce vienmēr vēl bija ar lecamauklu, bet, fū, tas nebija tas, tas galīgi necēla kājās un nenesa uz rokām, uz pleciem, tas pūdēja tīrā sīvumā, tās nāves nāca virsū un gāja cauri, tām nepieķerdamies viņš nepieķērās nekam, lai gan vajadzēja tikai saprast būtiskas nianses, tās ar nažiem dūra sirdī un dīdīja ārā no šūpuļa, tās krāmēja virsū rūgtumu, aizvainojumu un tālvadības pultis, attālināto izglītību un pastarpinātos dūrienus dūrēs darītājs un atpakaļskats uz rūdītā tērauda galīgi negatavs rūpals rausis un šņaks viņš nodūra sevi sirdī un saīga, visiem pietika ikdienas, visiem tās bija pārpārējm, tikai ne viņam, viņam galva nolūza un zari sapinās, viņš vilka kaut ko un neko nezināja, neko nevilka, jo bija ar kaut ko nospiests ar snīpi piespiests pie lūztoša zara, ar atkalas grēdām sabradāts un iemīts, elsoja un tirināja kājas, rakās iekšā pilsdrupās, veikalu drupās un kinoteātru drupās, rakņājās miskastē un staigāja saulē, tūlīt jau elpas malku sasniegs, tūlīt ieelpos un atkal kritīs kupenā, kritīs vienā kurpē, otrā kritīs kāds cits ar kanalizācijas cimdiem rokās, ar rūķīšiem acīs ar āboliem vaigos ar spiedpogām režģos un surogātos, viņš bija demiurdzēts, viņš bija sabojāts, sakonektēts, saplacināts, sairdināts un aizsūtīts bandrolēs diegu spolēs saulrietos un karietēs ar krakšķošiem rietošiem diližansiem brēkdams klusu ciesdams klusu ciesdams ciezemietis klaburčūska klabētājs krutka krizantēma piemājas oliveļļa režģa snaipis pirksta dūris nedienu lecamaukla kurla pampaka lidojošais auskars bezsamaņas kluksti visi viņa pirksti lēkāja, bet pats nekustīgs cieta krūtīs cieta pēc elpas lecamauklas košļādams košļādama nelaimes iemiesojums strutu puduris klimpu klīsters kauzalitāte cirvis krūtīs mellužu stacijas laikraksta redaktors ar vecām mēbelēm lietišķš savos paradumos deģeneratīvs lustīgs uz spicas virpas kurls pret pasauli nievājošs neciešams kunksts un vējbaka metāllūznis stingras plaukstas pionieris vecticībnieks ledus laikmeta līmlente strutu puduris atkrāpojums mežģīne liedsalniņa viņš pat sev neko labu nenovēlēja nenovēlēja labklājību izdošanos un panākumus nenovēlēja atlāgotu sadzīvi sakārtotu santehniku un apkures sistēmu autobiogrāfiski pakāries lodāmurs trušu dīrātājs kailais ametists murgu vācele simtprocentīgs futīlis beidzot nodevis floti nodevējs arestants uz izdzēšanu notiesāts izkaisāms un izsmērējams neievērojams nepamanāms nepatīkams skats sašķobītu seju daļēji paralizētu atbaidošu auru atgrūdošs un stopkadrs atnāca un teica, tu taču esi īsta cūka, vai tad tu nezināji, ka tā būs ko tad tu spītējies lecamauklu pie augslējām pielīmējis un domā tikai izdomājis ka domā tikai sapratis neko nav neko nav ņēmis vērā visu palaiž garām tiecās tālē pēc zīlēm un atmet visas dzīslas visus elpvadus atmet un cieš no nenovēršamības vidutājs nedataisītais saulkstariņš ar kaku piegaršu visa puve viņa paspārnē visu veselību atdevis par šmaucēju visu izšņaucis uz ielas pie vārtiem sačurātās biksēs pieskrūvējies dildo nācijas nepārvarāmais pārstāvis nepārvārāms un necepjams cūkām atdodams kopā ar naglainām velēnām nekādas mīlestības tikai autobusu izstrādāto motoreļļu smērēt uz kapilāriem un lekt grāvī ar galvu pa priekšu tulznu ķēniņš padibene grausts miskaste stūrgalvīgs un kantains nepieņem labo, noraida labo, atgrūž labo, sapiņķerējies sapratnē par labo un ļauno neatšķir kauzalitāti no prieku mēra nepieskaitāms nededuktējams nepieslēdzams kopējai apgādei saslauka perdelis pūpēdis kundziņš ar izbirušiem zobiem salauztu spieķi sapuvušiem kruķiem lētiem implantiem īssavienotiem sapratnes atbirumiem sliktas konstrukcijas robotizēts muļķis klimpu šķērsgriezums sirds didakts sirds slimnieks palātas ermoņika laikapstākļu biedēklis mauritānijas cilvēkēdāju pārpalikums sapuvučais aiznadzis strutojošas skabargas un skropstas lidojošā prātvedera gāzes.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kochka | |
|
|
|
|
|
|
|
Lai gads neizskatītos tik garlaicīgs, pievienošu arī grāmatas, kas šogad patika. Ilgi nevarēju izlemt, vai iekļaut tikai daiļliteratūru. Gribēju arī mūziku un vienā teikumā par dvēseles stāvokli vai noskaņu, bet laikam jau neiespējami rekonstruēt, jo neizbēgami pievienošu klāt tagadnes skatījumu. Šķiet, ka esmu atgriezusies pie vidusskolas stoicisma, lai gan nekāds seno romiešu kareivis neesmu, kas turot roku ugunī, nemainoties sejas izteiksmei teiktu: "Es neesmu vainīgs." Kaut gan reizēm darbs tāda vide bija. Tad nu arī šeit īsi un lakoniski, pat ja gribas pie dažām grāmatām izplūst paskaidrojumos un komentāros. Bet tad pazudīs struktūra. Janvāris Kādu vakaru grāmatnīcā manu uzmanību piesaistīja viena ģimene, pareizāk sakot, frāze: "Netici nevienam viņa vārdam!" GRĀMATAS: Tīnas Hārneskas Ļaudis, kas sēj sniegā un Svena Kuzmina Brīvībene MŪZIKA: Red House Painters - Medicine Bottle + The Cure jaunākais albums Februāris Kopš atguvu balsi, ir tik milzīgs prieks, ka pat svešiem cilvēkiem nav grūti piezvanīt, lai sarunātu lietas. (Sāku vadīt bibliotekārās stundas pirmsskolas iestādēm, bet ātri sapratu, ka šis nav mans ampluā). GRĀMATAS: Eimora Taulza Džentlmenis Maskavā, Dainas Tabūnas Lasis Stasis un Atlasijas okeāns, Johannas Šaibles Reiz bija un reiz būs MŪZIKA: Explosions in the Sky - The Moon is Down Marts Grūtākais uzdevums šovakar bija saprotami paskaidrot septiņgadniekam vārda paradokss nozīmi. GRĀMATAS: Olgas Tokarčukas Stum savu arklu pār mirušo kauliem, Žana Kloda Murlevā Okeāna bērns MŪZIKA: Albin de la Simon - Oh j' cours tout seul Aprīlis Pārlasu Bredberija Pieneņu vīnu. GRĀMATA:Ieraksts izsaka visu. MŪZIKA: Christopher Tin - Iza Ngomso (bērnu brīnišķīgie jautājumi (kā tas var būt, ka Brazīlijā ir tikai rīts, bet Japānā jau vakars? Kā rodas migla? Kur bija mans mazais brālis, kad vēl nebija piedzimis? Vai ūdens ir nemirstīgs?) pārvērta mani lietus lāsē, kas apceļo pasauli pa okeānu). Maijs "Mani mīļākie priekšmeti skolā ir mūzika, latviešu valoda un datorika." GRĀMATAS: Olli Jalonena Debesu lode un Mari Tēdes Ingmars un jūra MŪZIKA: Adam F feat Tracey Torn - The tree knows everything un Susumu Yokota - Kodomotachi Jūnijs Sintijas Sudmales dzejas krājumu nopirku kaut kad aprīlī, pirms debijas balvas piešķiršanas. GRĀMATAS: Pirmo jau minēju. Jurgas Viles Kašalotu radio. Kiranas Milvudas Hārgreivas Leila un zilā lapsa. Nikolā Ozano Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums MŪZIKA: Epsilon in Malaysian Pale (2012 Remaster) - Edgar Froese Jūlijs Jāizdomā kaut kādas tēmas, par kurām te rakstīt, citādi pēdējā laikā šķiet, ka gribētu cilvēkus ievilkt kaut kādā lasīšanas sektā. GRĀMATAS: Elvīras Blomas Viņam patīk šie dzejoļi, Ineses Zanderes Stikla burtnīca, Paolo Konjeti Astoņi kalni MŪZIKA:Ola Szmidt - Wrapped Augusts Joprojām apbrīnoju prāta spēju radīt ilūzijas, mazo drošības saliņu, kur patverties un atpūsties no visa. GRĀMATAS: Katarīnas fon Brēdovas Viss, kas nav saskatāms, Ilzes Jansones Pasaules troksnis MŪZIKA: Cocorosie, Clarinet Factory - Bolek i Lolek, Jaunība - Sienas, Stars - Your Ex-Lover is Dead Septembris Nedēļas sākumā maznozīmīga sīkuma dēļ bija izveidojies šķietami bezjēdzīgs konflikts, kas mani ļoti ievainoja, skumdināja un nomāca. GRĀMATA: Sabīnes Zommerkampas Saules meklējumos MŪZIKA: Billie Eilish - What Was I Made for? Oktobris Cenšos atrast iemeslus, kas neļauj man apzināti pieņemt lēmumus. GRĀMATA: Anetes Grīnbergas Spoks un mākoņu pilsēta MŪZIKA: Girl in Red - Hemingway un alt-J - Philadelphia Novembris "Katrai slēdzenei ir atslēga, katrai problēmai ir risinājums" GRĀMATAS: Katrīnas Rudzītes Dažas piezīmes par ķermeni, Ļubas Jakimčukas Donbasa aprikozes, Mjūrielas Barberī Eža elegance MŪZIKA: Tom Odell - The End (saņēmos aiziet no darba) Decembris Izrādās, ka Vācijās bibliotēkās (varbūt ne visās) cilvēki ir izdomājuši atjautīgu risinājumu grāmatu pārpilnībai un mūžīgajam vietas trūkumam plauktos. GRĀMATAS: Viktorijes Hanišovas Smilšu kastes detektīvs. Rekonstrukcija, Zigmunda Skujiņa Ēnu aleja MŪZIKA: sanah - HYMN, Michael Jackson - They don't care about us, New York Latvian Concert Choir - Es tā stāvu Nav tā, ka man nepatika šis gads, taču šķita diezgan smagnējs un nogurdinošs.
Tags: atskats, grāmatas, spēle
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous 
