|
|
kochka | |
|
|
|
|
|
|
|
Šajā pelēkajā un aukstajā dienā galvā sāka skanēt dziesma, kuras nosaukumu pa dienu nevarēju atcerēties (tikai tagad atnāca), bet videoklipu gan spēju labi vizualizēt, jo varbūt pati dziesma nemaz tā neuzrunāja. Klipā galvenā varone satika dažādus cilvēkus, kuri pēc sarunas aiz sevis atstāja akmeņus. Beigās jaunajai sievietei bija pilna soma ar akmeņiem, ko varētu interpretēt kā vainas sajūtu, cilvēku pārmetumus vai citu problēmu (smagumu) uzņemšanos. Varbūt pat nevajag nodalīt.
Pēc darba aizgāju uz parku salasīt dabas materiālus darbnīcai. Neko neplūcu, ņēmu to, kas zemē nokritis, jo vajadzēja tikai piecus, plus akmeni. Viss salasījās tik viegls un gaisīgs, pat skaists ķiršu koka zieds mētājās zālītē. It kā gaidītu tieši mani.
Vēl dīvaini aptvert, ka pavisam nesen jautājumi: kur es esmu? kāpēc esmu šeit? šķita tikpat ikdienišķi kā elpošana. Un tie parasti radīja tādu kā drošību un mazināja apjukumu ik reizi, kad tos uzdevu. Savādi aptvert, ka jau kādu gadu tādus sev vairs nevaicāju, jo svarīgāk bijis vispār piecelties, kustēties, nokļūt no viena punktu uz citu utt. Varbūt tiešām smadzenes ir tik garlaicīgas, ka visu šo laiku bijušas aizņemtas ar to, lai es izdzīvotu, nevis reflektētu? Bet nu ir tik laba sajūta, ka atkal spēju domāt! (Ja vien tā nav ilūzija, ka domāju, hehe)
Current Music: Desperate Journalist - Hollow
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pirmslietus | |
|
|
|
|
Vecais labais "if you think you’re enlightened, go spend a week with your family".
Sēžu istabā un ausis vīst. Aizspiežu tās, lai beidz vīst, bet tad sāk vīs no iekšpuses. Attaisu ausis un apziņā cieši turos pie domas par to, ka pastāv lietas, kuras var un nevar mainīt un cik labi ir tās spēt atšķirt. Šī nav tā situācija, kuru es varu mainīt, šī nav tā situācija. Pietiek ar mirkli, lai es tomēr nolemtu piecelties un pateikt, ko domāju. Viss kaut kā nonāk līdz situācijai, kurā sāku raudāt un dodos uz istabu.
Jādodas apraudzīt, kā sokas vistām.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
virginia_rabbit | |
|
|
|
|
"Laime ir tiekšanās, stāvoklis, ko ne vienmēr var aprakstīt vārdos. Tomēr daudzi piekritīs, ka iekšējais apmierinājums un dzīvesprieks bieži vien atspoguļojas cilvēka izskatā. Interesanti, ka modes un stila pasaulē ir tādi apģērba gabali, kas, šķiet, spēj runāt par cilvēka garīgo stāvokli. Par vienu no šādiem nelaimes simboliem var saukt “jaciņu”. Nelaimīgas sievietes vienmēr valkā šo garderobes priekšmetu, uzskata ezoteriķi, un stilisti viņiem piebalso. Laimīgas un pašpārliecinātas sievietes savā garderobē izvēlas dažādus apģērba elementus: puloverus, blūzes, kleitas."
Tags: avīzēs, jaciņa, nelaime
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|