holyjesus! ok, kas ir vintāža, in that case?

Par vintāžām es saucu visus tos vintage crap cienītājus, kas patiešām arī iztaisās par crap. The eighties is not vintage, I was born in the eighties. Un pat ja arī tas ir desmit gadus pirms šībrīža stilīgo diegkājīšu pasaulē nākšanas, tas vienalga vēl nav vintage, it's just old-fashioned.

hehe, jā, man arī patīk, kad izvelk kaut ko, kas vienkārši ir vecs, un tad saka - vintage. vai - vēl labāk - piešuj mežģīnes un tad saka, ka vintage :)

vot, ja tu atrodi kaut ko līdz 60tajiem - o, to es saprotu. lai gan manā galvā īsts vintage ir tikai tas, kas 100 un 90 gadus atpakaļ tika vilkts. un, protams, nejau kura katra caura apakšpantalone, bet tam laikam tipiskais apģērbs.

ko tik neatdotu par kādu gadsimtu mijas kleitu!

Vot! A te izvelk no sazin kādām skapju dzīlēm briesmonības, kas pat to radīšanas laikā nebija pievilcīgas, un aiz priekiem čuķ ņi slapina biksiņās.
Es neko nesaku, ja tas viss ir pārdomāti, gaumīgi un patiešām piestāv tam cilvēkam, bet lielākā daļa vienkārši sastīvē sev virsū vecas, novalkātas lupatas, nopūkojušās, atirušas, laika gaitā izbalējušas, apkaras ar vintidž "rotaslietām", a.k.a., plastmasas klipšiem un rokassprādzēm, kuriem vietām jau nodilusi zelta krāsiņa, un tad vēl atļaujas spraust degunu debesīs. Nu kamōn.

ō, bļāviens, VINTAGE ROTASLIETAS!!! (atvainojos, ka tik skaļi)

jā, kaut kādi plastmasas mēsli no astoņdesmitajiem. manai mammai bija vienas baltas un vienas sarkanas plastmasas bumbiņu krellītes. atceros, bērnībā dikti patika ar viņām spēlēties.

es domāju, ar to viss arī izteikts.