17 May 2010 @ 12:27 am
 
Abet vispār ir tā - ilgstošāki novērojumi ir apstiprinājuši teoriju par to, ka mana ļoti minimālā mūzikas klausīšanās pēdējos pāris gados ir apzināta. Vaina, protams, manā pārlieku jūtīgajā dvēs'lē, ibo emocijiņu tik daudz, ka visas i gribēdams nevar novaldīt, un tad nu šās ņem un izplūst pa visu, ko tajā brīdī daru, skatos vai klausos. Un tad jau krietni vēlāk, kad viss sen pārgājis un aizmirsts, uzliekot to pašu, kas klausīts depresēšanās laikā, jāķer pie sirds un jāatkrīt pēļos, jo visa milzu skumja atkal gāžas pāri, ka ne atjēgties. Tā nu mūzikas mapītē ir kādas piecas apakšnodaļas, kuras ārā nedzēšu un arī nedzēsīšu, bet paklausīties arī nevaru. A žēl, you know. Tad nu tagad ar to visu ļoti uzmanīgi un mazās devās, labāk, lai pietrūkst, nevis vēlāk nelabumu atsit.
 
2 | +
 
( Post a new comment )
f[info]f on May 17th, 2010 - 08:55 am
man arī reti ir tā, ka mūzika vienkārši skan (ja es varu ietekmēt to, kas skan, i.e., bāri ir out of the question). es mūziku klausos.
(Reply) (Link)
smooth cat rider: cinco[info]bikini_kill on May 17th, 2010 - 02:41 pm
man, savukaart, muuzika ir ljoti sezonaala - to, ko klausos pavasarii, neklausos rudenii (ziemaa, vasaraa). protams, ar iznjeemumiem. tad veel paaris dziesmas ar emociju uzpluudiem, kaa tu mineeji. muuzikaa, protams, ir speeks, ko tur piebilst.
(Reply) (Link)